Leduslaikmeta beigu posma un holocēna vides izmaiņu atspoguļojums Dreimaņu ezera nogulumos

Abstract

Bakalaura darbā ir atspoguļoti pētījuma rezultāti par Dreimaņu ezera paleovides apstākļu rekonstrukciju, izmantojot ostrakodu metodi. Ostrakodu subfosīliju pētījumi Eiropā un kaimiņvalstīs ir plaši izmantoti, bet Latvijā notiek pirmo reizi, lai gan apstākļi pētniecībai ir labvēlīgi. Iegūti jauni dati par saldūdens karbonātu uzkrāšanos Dreimaņu ezera nogulumos kopš vēlā driasa līdz subatlantiskajam laikam. Paleovides atspoguļojumam nogulumu uzkrāšanās gaitā kā galvenā metode izvēlēti ostrakodi. Izvērtējot ostrakodu sugu sabiedrības, iegūti kvantitatīvi rezultāti par ezera attīstību, ūdens līmeņa svārstībām un temperatūras izmaiņām baseinā. Konstatētās ostrakodu sabiedrības izmaiņas pārejā no pleistocēna uz holocēnu apstiprina arī papildus izmantotie augu makroatlieku un sporu un putekšņu analīzes dati.

Atslēgas vārdi: Latvija, holocēns, saldūdens, ostrakodi, karbonāti.

Results of Bachelor thesis is reconstruction of lake history in Dreimaņu site by ostracod data. Investigation of ostracode subfossils in Europe and neighboor countries are used widely, but in Latvia for the first time although environment is favourable. In thesis there are new findings of freshwater carbonates accumulation in Dreimaņu site since Late Pleistocene to end of Holocene. Ostracods are used as main paleoindicators. Results from invstigation of ostracod associations about lake development, water level and temperature changes are quantitative. Changes during the Late Pleistocene and the Holocene along the ostracod results are approved with plant macroremain and pollen analysis.

Key words: Latvia, Holocene, lacustrine, ostracods, carbonates.