Izglītība ilgtspējīgai attīstībai pamatskolās Latvijā: mācīšanās darot

Abstract

Apvienojot ilgtspējas ideju praktisku realizēšanu skolu ikdienā un mācīšanos darot, kā efektīvāko apmācības metodi, jau pamatskolā veidojas izpratne par indivīda atbildību vides stāvokļa ietekmēšanā, un gūtas prasmes līdzsvarotas attīstības realizēšanai. Darbā apskatīti svarīgākie normatīvie akti, izglītības loma ilgtspējas veicināšanā, aktualitāti skaidrojot ar ekoloģiskās pēdas veidošanos un kopējo resursu traģēdijas teoriju. Mācīšanās darot princips aprakstīts, minot pētnieku teorijas, par izglītības maiņas nepieciešamību, labās prakses piemērus tā integrēšanai apmācībā. Pētījumā veikta četru skolu skolēnu aptauja, intervijas, apsekojumi, rezultātā atainojot, kā izpratne par vidi veidojas, atkarībā no konkrētām skolas nostādnēm, darbībām. Atslēgas vārdi: izglītība ilgtspējīgai attīstībai, ekoloģiskās pēdas nospiedums, mācīšanās darot.

Combination of learning by doing and sustainable policy practice in schools daily, promotes individuals awareness of his responsibility in connection with surrounding environment. Practical skills as effective training element lead towards balanced development. Paper addresses most important laws, the role of education in promoting sustainability, justifying it with urgency of ecological footprint and tragedy of the commons. Learning by doing is described in reference of theories about need to change the education and integration of training practices. The research is done visiting four different schools, surveying pupils and making interviews. Results reflect development of environmental awareness depending on particular policy approach in schools.

Key words: education for sustainable development, ecological footprint, learning by doing