Plānošanas kapacitāte un institucionālā struktūra pašvaldībās

Abstract

2009.gadā Latvijā noslēdzās administratīvi teritoriālā reforma, un vairāk kā 500 vietējo pašvaldību - pilsētu, pagastu, novadu un rajona pašvaldību vietā ir 119 pašvaldības - 9 republikas pilsētas un 110 novadi. Līdz ar jauna administratīvā veidojuma rašanos būtu jāmainās arī plānošanas kapacitātei un struktūrai novadu administrācijās. Tomēr ekonomiskā krīze, plānošanas sistēmas mainīgums un izpratnes trūkums par plānošanas procesu būtiskumu radījis situāciju, ka plānošana notiek tikai tik, cik to nosaka likums. Darba mērķis – noteikt plānošanas kapacitāti pašvaldībā, kā arī saprast vēlamāko no institucionālajām struktūrām novadu pašvaldības griezumā, balstoties uz situāciju Kurzemes reģionā un salīdzinot piecas pašvaldības. Rezultātā sniegti priekšlikumi par uzlabojumiem, kas veicami pašvaldībās un likumdošanas aktos. Atslēgas vārdi: Telpiskā attīstība, plānotājs, pašvaldība, plānošanas procesi

In 2009, administrative-territorial reform in Latvia was finished, and instead of more than 500 local governments - cities, parishes, municipalities and the district councils, there are 119 local governments - 9 cities and 110 municipalities. Consequently, the emergence of a new administrative arrangement planning capacity and structure of the municipality administrations should be varied. However, the economic crisis, the planning system variability and lack of understanding of the relevance of the planning process led to a situation that planning is only what is required by law. Aim of the work - to determine the planning capacity of local government, as well as to understand the preferred type of institutional structure from the municipality government perspective, based on the situation in the region of Kurzeme and over five municipalities compared. As a result, proposals are made about improvements to be introduced in local governments and laws. Keywords: spatial development, planner, local government, planning processes