Devona Daugavas svītas dolomīti Biržu – Pūteļu un Aiviekstes kreisā krasta atradnē
Author
Zālītis, Edgars
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Stinkulis, Ģirts
Date
2014Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darbā raksturoti Daugavas svītas dolomīti Biržu-Pūteļu un Aiviekstes kreisā krasta atradnē. Abās atradnēs sastādīti dolomītu slāņkopas ģeoloģiskie griezumi, no katra dolomīta slāņa noņemti paraugi un izgatavoti plānslīpējumi, ievāktajiem māla paraugiem veikta granulometriskā analīze. Secināts, ka karbonātiskās nogulas uzkrājušās vairākos etapos, mijoties normāla sāļuma baseina, norobežota baseina un plūdmaiņu līdzenuma apstākļiem. Dolomītu veidošanos pētītajās atradnēs visticamāk var izskaidrot ar evaporītu/sebhas un jūras ūdens dolomitizācijas modeļiem. Cikliskās ūdens līmeņa svārstības, ļoti iespējams, veicinājušas atkārtotus dolomitizācijas procesus un ļoti izturīgo dolomīta slāņu veidošanos. Abus pētītos griezumus nav iespējams precīzi korelēt, jo trūkst izteiktu marķierslāņu un dolomītu uzbūve ir pārāk atšķirīga. Bachelor’s paper describes dolomites of the Daugava Formation in „Birzi-Puteli” and „Aiviekste left bank” deposits. In both deposits detailed geological section was composed, from each layer a sample taken to make thin-sections, and grain-size analysis of each clay sample carried out. Conclusion is made that the carbonate deposits formed in several episodes as the settings of normal-salinity basin, restricted basin, and tidal flat alternated. Formation of dolomites in studied deposits most possibly can be explained by evaporite/sabkha and seawater dolomitization models. Cyclic sea-level fluctuations, most possibly, have resulted in repeated dolomitization processes and formation of very mechanically-resistant dolomite beds. Both geological sections can’t be precisely correlated due to poor key beds and too different dolomite fabrics.