Mijkultūru kompetences attīstīšana svešvalodu stundās

Abstract

Pētījums aplūko kultūras un mijkultūras kompetencei svešvalodu mācīšanas kontekstā. Apgūstot svešvalodu, studenti apgūst arī noteiktās etniskās grupas kultūru un sasniedz savas dzimtās kultūras un citas etniskās grupas vienošanos un savstarpēju izpratni.

Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta valodas komunikatīvā kompetence, kura šaurākā nozīmē ietver lingvistisko kompetenci, sociolingvistisko kompetenci un pragmatisko kompetenci.

Otrā nodaļa dod pārskatu par terminu kultūra , šī termina koncepcijas vēsturi, diskusiju par tā mūsdienīgo definīciju, kā arī attiecības starp kultūru un indivīdu.

Trešā nodaļa analizē mijkultūru kompetenci. Tā dod ieskatu mijkultūru definīcijas dažādās interpretācijās. Šī nodaļa apraksta arī barjeras starp kultūrām. Visbeidzot, tiek dots ieskats, ko nozīmē būt par veiksmīgu otrās valodas pārvaldītāju pat tādā situācijā, kad angļu valoda tiek lietota kā lingua franca.

Ceturtā nodaļa sniedz ieskatu Eiropas Valodu padomes pētījumā. Šajā pētījumā angļu un franču skolotāji no 10 valstīm tika uzaicināti aizpildīt aptauju par mijkultūras kompetences iesaistīšanu svešvalodu stundās.

Piektā nodaļa atklāj empīriskā pētījuma rezultātus, kuri tika veikti Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Empīriskā pētījuma mērķis bija salīdzināt latviešu un īru kultūras kontekstu, kas attiecas uz romantisko mīlestību. Kad skolēni atbildēja uz jautājumiem par latviešu kultūru, viņi noskatījās filmu par Īriju un atbildēja uz jautājumiem par Īriju, rezultātus bija iespējams analizēt kvantitatīvi un kvalitatīvi.

The present research analyzes the culture and intercultural competence in the context of teaching a foreign language. When students acquire foreign language skills, they also acquire the culture of the targeted ethnical group.

Chapter one gives the definition of communicative language competence which in the narrow sense contains linguistic competence, sociolinguistic competence, and pragmatic competence.

Chapter two presents an overview of the term culture, history of the term, modern discussion of its definition, and relationships between culture and the individual.

Chapter three analyzes intercultural competence. It gives definitions of intercultural competence and describes the cultural barriers. Finally, this chapter defines what it means to be a successful bilingual speaker even in situations where English is used as lingua franca.

Chapter four analyzes the research carried out by Europe’s Council of Languages. In this research, English and French teachers from 10 countries were invited to fill out a questionnaire about incorporating intercultural competence in the foreign language lessons.

Chapter five describes the empirical part held at Agenskalns State Gymnazium. The purpose of the empirical part is to compare Latvian and Irish culture in the context of romantic love. After watching a movie about Irish culture, students filled out the extended questionnaires. The quantitative and qualitative results of the questionnaires were brought up after completion of the questionnaires.