Glioksilāžu sistēmas novērtēšanas metodes cukura diabēta komplikāciju pētījumiem

Abstract

Glioksalāžu sistēmas enzīmi reprezentē vienu no šūnas enzimātiskajām aizsardzības sistēmām pret neenzimātisku glikēšanos. Glioksalāžu sistēmu veido divi enzīmi glioksalāze I un glioksalāze II. Glioksalāžu enzīmi pārvērš ļoti reaģēt spējīgos metilglioksālu, glioksālu un citus mazmolekulāros acikliskos α-oksoaldehīdus atbilstošās netoksiskās α-hidroksiskābēs. Darba mērķis bija glioksalāžu laboratoriskās novērtēšanas metožu standartizācija cukura diabēta vēlīno komplikāciju pētījumiem. Tika izstrādāta metode glioksalāzes II aktivitātes noteikšanai, kā arī pētīta glabāšanas temperatūras ietekme uz glioksalāzes II aktivitāti. Jāsecina, ka glioksalāzes I un II aktivitāte, un glioksalāzes I proteīnu daudzums dažādos žurku audos liecina par glioksalāžu sistēmas nozīmīgo lomu cukura diabēta neiropātiju attīstības mehānismos.

Glyoxalase enzymes are part of the cell enzymatic defence system against non-enzymatic glycation. Glyoxalase system consists of two enzymes, glyoxalase I and glyoxalase II. Glyoxalases mediate a biochemical conversion of methylglyoxal, glyoxal and other low molecular acyclic α-oksoaldehyds to a nontoxic α-hydroxyacids. The aim of the present work was to standardize the laboratory methods for evaluation of glyoxalase enzyme activity in late complications of diabetes. The glyoxalase I and glyoxalase II activity, and glyoxalase I protein expression in various rat tissues gives evidence for possible role of this system in the development of diabetic neuropathies.