Prognostisko faktoru nozīme bērniem ar apakšējo elpceļu slimībām

Abstract

Pētījuma mērķis: retrospektīvi noteikt klīnisko simptomu un laboratoro rādītāju diagnostisko precizitāti, lai atdiferencētu pneimoniju no pašlimitējošām virālām respiratorā trakta infekcijām. Pacienti: Pētījumā tika iekļauti 200 pacienti ar pneimoniju un 104 pacienti ar akūtu respiratoru saslimšanu vecumā no 1-3 gadiem. Pacienti stacionēti laika posmā no 2012. gada 1. septembra līdz 2013. gada 31. Maijam, Metodes un materiāli: Starp grupām salīdzināti šādi rādītāji: dzimums, vecums, elpošanas nepietiekamība, dehidratācija, C-reaktīvaus olbaltums u.c. Simptomiem un laboratoriem rādītājiem tika aprēķināta riska varbūtības attiecība (RVA) un pozitīvā un negatīvā prognostiskā vērtība. Rezultāti: Nopietni pneimonijas prognostiskie rādītāji bija elpošanas nepietiekamības esamība (RVA 1.96), temperatūra ilgāk par 3 dienām (3.35), CRO>40 (5.4). Hroniskas pamatslimības bija biežāk sastopama starp pneimonijas pacientiem.

Objective: To determine retrospectively the accuracy of parameters of clinical symptoms and laboratory diagnostics, in order to differentiate pneumonia from self-limiting viral respiratory infection. Participants: The study included 200 patients with pneumonia and 104 with acute viral respiratory infection in age of 0-3 years. The patient were stationed in the clinic during the period from September 1st 2012 by May 31st. Materials and methods: Patient and control groups were compared with the following parameters: gender, age, the presence of respiratory failure, dehydration, C-reactive protein.etc.For symptoms and laboratory parameters calculated risk positive and negative risk Likelihood ratio (RLR), and positive and negative predictive values. Results: Significant predictors of pneumonia were the presence of respiratory failure (+LR 1.96), fever for more than 3 days (3.35), CRP> 40 mg / L (5.4). Chronic disease was more common in children with pneumonia as in control group.