Diplomātijas transformācija 21. gadsimtā: Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes gadījumu izpēte

Abstract

21. gadsimtā ārlietu jeb diplomātiskais dienests, līdzīgi kā citas valsts pārvaldes iestādes un struktūrvienības, ir pakļauts straujām pārmaiņām. Ņemot vērā straujo notikumu attīstības gaitu globalizācijas apstākļos, kā arī faktu, ka starptautiskajās attiecībās ir iekļauti jauni un nozīmīgi aktieri, maģistra darbā ir aplūkota ārlietu dienesta loma mūsdienās. Pētnieciskā darba autors par hipotēzi izvirza pieņēmumu, ka izmaiņas 21. gadsimta diplomātijā nosaka ārlietu dienestu pāreju no tradicionālā „vārtsarga modeļa” uz diplomātijas „koordinēto sinerģijas modeli”. Darba teorētiskajā daļā autors konceptualizē diplomātijas jēdzienu, kā arī sniedz koncentrētu vēsturisku ieskatu diplomātijas attīstībā, kas savukārt tiešā veidā ir ietekmējusi ārlietu dienesta izveidošanos. Maģistra darba pamatā tiek aplūkotas izmaiņas ārlietu dienestos no izmaiņu diplomātiskā dienesta uzdevumos un darbības raksturā aspekta, kad diplomātija tiek izprasta tradicionālajā diplomātijas nozīmē – kā valsts ārpolitikas īstenošanas instruments. Piemērojot trīs būtiskākās diplomātijas iezīmes ārlietu dienesta attīstības noteikšanā - pārstāvība, komunikācija un informācijas apmaiņa, kā arī sarunu vešana, praktiskajā daļā autors analizē Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes ārlietu dienestu darbību 21. gadsimtā. Papildus, prognozējot turpmāko ārlietu dienestu attīstības gaitu mūsdienās, autors scenāriju modelēšanā piedāvā jaunākos datus no veiktajām intervijām ar augsta ranga ārvalstu diplomātiem, bijušajiem diplomātiem, pazīstamiem akadēmiķiem un pētniekiem, kā arī konsultantiem ārlietu jautājumos. Izvērtējot pēdējos gados publicētos ziņojumus un pārskatus par Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes ārlietu dienestu attīstības tendencēm, maģistra darba autors apstiprina darbā izvirzīto hipotēzi. Lai arī ārlietu ministrijas daļu līdzšinējo pārstāvības funkciju turpinās deleģēt citām valsts pārvaldes iestādēm, tomēr nākotnē ārlietu ministriju loma ārpolitikas īstenošanas koordinēšanā vēl vairāk nostiprināsies. Paredzams, ka turpmākajos gados liela nozīme būs „speciālistu” rekrutēšanai darbam ārlietu dienestos, kā arī līdzsvara pārdefinēšanai starp „ģenerālistiem” un „speciālistiem”. Pieaugoša nozīmē būs arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas veidiem diplomātiskajos dienestos.

During the 21st century, diplomatic services, in the way of state administration offices and branches, are subject to change. Considering the rapid development of events in the circumstances of globalization, as well as the fact that international relations include many new important actors, the Master’s Paper examines the role of foreign services. The author of the research paper proposes the hypothesis that the changes in diplomacy during the 21st century determine foreign services to move from the traditional “gate-keeper model” to the “coordinated synergetic model.” In the theoretical chapter the author generalizes a concept of diplomacy, as well as considers the development of diplomacy through the lens of history, which has directly influenced the establishment of foreign services. Overall, the Master’s Paper analyzes the changes in foreign services from the aspect of changing tasks and functions in the diplomatic services, where diplomacy is understood in the traditional meaning – as an instrument of foreign policy implementation. In the practical chapter, the author uses three essential diplomatic characteristics for identifying the development of foreign services (representation, communication and information exchange, and negotiations) as well as analyzes the diplomatic services activities of the United States and United Kingdom in the 21st century. In addition, for projecting and modelling the future course of foreign services, the author provides the latest information of the transformation of diplomacy from interviews with high-ranking foreign diplomats, former diplomats, famous academicians and researchers, as well as consultants in foreign affairs. After the analysis of published reports and reviews on the developmental tendencies of foreign services in the Unites States and United Kingdom the Master’s Paper’s author confirms the stated hypothesis. Although foreign ministries will delegate some of their previous representation functions to the state’s other actors, the coordination role of foreign ministries in foreign policy implementation will increase further in the future. It is predictable that in the following years great importance will be attached to the recruiting of “specialists” in foreign services, as well as reconsidering the balance between “generalists” and “specialists.” This increasing importance will also be attached to the use of information and communication technologies in diplomatic services.