Sabiedrības attieksme pret Latvijas valsts pārvaldes sistēmu 2000-2006
Zusammenfassung
Šī darba galvenais mērķis ir noskaidrot vai Latvijas sabiedrībā nav vērojama nepamatoti negatīva attieksme pret valsts pārvaldes sistēmu un ja ir – tad kādi varētu būt tā iemesli.
Galvenais paņēmiens, ar ko tiek pārbaudīts šis pieņēmums, ir vērtējumu valsts un pašvaldības iestāžu darbam salīdzināšana iedzīvotāju grupā, kas ir ciešāk kontaktējušies ar valsts pārvaldes sistēmu un grupā, kas to ir darījusi mazāk. Tādējādi hipotēze, kura tiek pārbaudīta darba gaitā ir: “Iedzīvotāji, kas ir ciešāk saskārušies ar Latvijas valsts pārvaldes sistēmu, to vērtē pozitīvāk nekā tie, kuriem saskarsme ar to ir bijusi mazāka”. Sākotnēji tiek pieņemts, ka iedzīvotāju, kuriem ir mazāka saskarsme ar valsts pārvaldes sistēmu, uzskatus par to lielākā mērā ietekmē sabiedrības vispārējais noskaņojums šajā jautājumā, stereotipi par birokrātiju un plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija.
Darba gaitā tika konstatētas pretrunīgas tendences un hipotēze netika pierādīta. The basic objective of this work is to clarify whether Latvian society has overly negative attitude towards public administration system and if there is – then what causes such attitude.
The main instrument, which was used to check this presumption, was to compare evaluations of group of people who have communicated more with state or local institutions with evaluations of group of people who have done it less. Therefore hypothesis of this work is “People who have interacted with public administration system more closely tend to evaluate it more positively than those who have done it less” It was assumed that opinion about public administration system of those people who have limited interrelation with it is influenced mostly by general attitude of society as well as stereotypes about bureaucracy and information provided by mass media.
During the course of work contradictionary tendencies were observed and therefore the hypothesis was not proved.