Eitanāzijas problēmjautājums mūsdienu demokrātiskajā Eiropā
Аннотации
21. gadsimtā eitanāzijas institūtam akceptu ir devušas tādas Eiropas valstis kā Nīderlande, Beļģija, Luksemburga un Šveice. Periodiski notiek diskusijas par eitanāzijas legalizēšanu arī pārējās Eiropas valstīs. Autora mērķis ir noskaidrot faktorus, kas Eiropas valstīs saskan (korelē) ar pieļaujošo/nepieļaujošo rīcībpolitiku attiecībā uz eitanāziju.
Darba hipotēzes ir sagaidāmās atbildes uz uzstādīto izpētes jautājumu, kuras ir iegūstamas empīrisko pētījumu rezultātā. Darbā tiek uzstādītas sešas hipotēzes: Pieļaujošāks regulējums attiecībā uz eitanāziju ir valstīs, kurās: iedzīvotāju vairākuma reliģija ir protestantisms, nekā valstīs, kurās iedzīvotāju vairākuma reliģija ir katoļticība; indivīda dzīvē reliģijai ir lielāka nozīme; ir augstāks IKP rādītājs uz vienu cilvēku; kurās ir augstāks augstāko izglītību ieguvušais cilvēku skaits; ir augstāks mazākumtautību procents; ir augstāks urbanizācijas līmenis. The Euthanasia Institute in the 21st century has been accepted in such European countries as Netherlands, Belgium, Luxembourg and Switzerland. The question about legalization of euthanasia is continuously discussed in other European countries as well. The author's aim is to identify factors which correlate with permissive / preclude policies regarding euthanasia in European countries.
Hypotheses of the paper are the expected answers which are obtained as the result of empirical studies to the research question. The paper is developed on the following six hypotheses: A more permissive framework regarding euthanasia is in countries where: the main religion is Protestantism rather than countries with the majority of people practicing Catholicism; the role of religion in an individual’s life has a higher importance; with higher GDP rate per capita; a bigger amount of people have a higher education; the percentage of minorities is higher; with a higher level of urbanization.