Valstu atzīšana: Baltijas valstu un Piedņestras gadījumi
Zusammenfassung
Šis darbs ir veltīts valstu atzīšanas tēmai. Valstu atzīšana ir tikai un vienīgi valstu prerogatīva un ir atkarīga tikai no atzīstošo valstu gribas. Joprojām nepastāv noteikumi, kas paredzētu, kādos apstākļos jaunas valstis tiek atzītas starptautiski un kādos nē. Šajā darbā no valstu atzīšanas un secesijas (atdalīšanas) teoriju perspektīvas tiks izanalizēti divi valstu atzīšanas gadījumi – Baltijas valstu atzīšanas gadījums 1990. gadu sākumā un Piedņestras atzīšanas gadījums. Autors apzināti izvēlējās divus pretējos gadījumus, kur Baltijas valstis tika atzītas de jure un Piedņestra šo statusu nav saņēmusi, lai varētu izprast, kas šiem gadījumiem ir kopīgs un kāpēc abu gadījumu iznākums ir tik atšķirīgs. Autors pieņem, ka tas, vai valsts tiks atzīta vai nē, lielākoties ir atkarīgs no atzīstošo valstu interesēm. This research paper is dedicated to the subject of state recognition. Only states decide to recognize or not to recognize new members of international community and the outcome of recognition depends only on other states will. There is no such rules, which states need to follow in order to recognize new state. The aim of this work is to analyze two cases of state recognition from the perspective of state recognition and secession theories – The case of Baltic states recognition in early 1990.ties and the case of Transnistria. Author have specially chosen two different cases – where Baltic states received their recognized status and Transnistria did not –to compare and understand, which factors have influenced such different outcomes the most. Author believes that recognition mostly depends of interests of a recognizer state.