NATO sasniegumi globālā terorisma draudu apkarošanā

Abstract

Pēc teroristu uzbrukuma ASV 2001. gadā NATO valstis iedarbināja Ziemeļatlantijas līguma 5. panta mehānismu un pieteica kara globālajam terorismam. Darbā tiek vērtēts, vai militāra alianse, kas vēsturiski tikusi formēta cīņai pret valsti agresoru, spēj stāties pretī tik daudzveidīgiem un neparedzamiem draudiem kā terorisms. Tiek skaidrots, ar kādām metodēm visefektīvāk ir apkarot terorismu, un tiek aplūkotas NATO iespējas iesaistīties globālā terorisma draudu apkarošanā. Centrālais jautājums darbā ir, vai NATO komandētā militārā operācija Afganistānā palīdz samazināt teroristu aktivitāti pasaulē un iedibināt mieru šajā valstī. Darbā tiek izvirzīti 5 kritēriji – drošība, valsts rekonstrukcija, narkotiku apkarošana, demokratizācija un globālā terorisma izplatība. To analīze ļauj izdarīt secinājumus, vai NATO operācija Afganistānā nes panākumus cīņā ar starptautisko terorismu vai nenes.

After terrorist attacks in 2001 international terrorism became one of the major threats to global security. The goal of this work is to answer whether military alliance is prepared to deal with this kind of threat. Authors like George Liska and Stephen Walt have written that alliances usually are formed to deal with aggressor states and to achieve balance of power in the world. However, in 21st century the threats have transformed. The central question in this work is about NATO’s military operation in Afghanistan, which is meant to be a powerful strike against terrorism. This work gives an answer on how effective NATO is doing campaign in Afghanistan and whether military intervention reduce the threats of terrorism.