Ksilazīna hidrogēnhlorīda stabilitāte un fāžu pāreju kinētika

Abstract

Bakalaura darba teorētiskajā daļā dots ksilazīna hidrogēnhlorīda raksturojums, cieto fāžu iedalījums, polimorfo formu termodinamika un cietās fāzes kinētika. Aplūkotas polimorfo formu pētīšanas metodes un kvantitatīvā fāžu analīze ar rentgendifraktometriju. Eksperimentālajā daļā ksilazīna hidrogēnhlorīda polimorfiem noskaidrota savstarpējā stabilitāte un atrastas līdzsvara temperatūras. Pielāgota kvantitatīvās analīzes metode A un X maisījuma sastāva noteikšanai kinētikas pētījumiem. Pētīta dažādu fizikālu faktoru ietekme uz X formas pāreju par A formu. Šī procesa kinētiskā līkne tuvināti aprakstīta ar integrālvienādojumu. A, Z un M formām uzņemtas hidratācijas līknes dažādos apstākļos, piemeklēti cietās fāzes kinētiskie modeļi un noteikta hidratācijas aktivācijas enerģija.

The theoretical part contains information about xylazine hydrochloride, classification of solid phases, polymorphous form thermodynamics and solid state kinetics. Methods for investigation of polymorphous forms and quantitative phase analysis with powder x-ray diffraction are described. In the experimental part relative stability of xylazine hydrochloride polymorphs and phase transition temperatures of these polymorphs are determined. The quantitative analysis method is adjusted for the kinetics of a mixture of A and X forms. The influence of physical factors on the transition from X to A form is investigated and the kinetic curve of this transition is calculated. Hydration curves are gained for A, Z and M forms in different conditions, kinetic models are approached to these transitions and the activation energy of hydration is calculated.