Latvijas Famenas stāva fāciju analīze un secību stratigrāfija

Abstract

Vazdiķe R. 2011. Latvijas Famena stāva fāciju analīze un secību stratigrāfija. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 82 lpp. Maģistra darbā ir raksturota Famenas stāva Bandavas, Zemgales un Piemares baseina attīstība Latvijas teritorijā, ņemot vērā faciālās analīzes un secību robežvirsmu izdalīšanas iespējas, galveno uzmanību veltot Zemgales baseinam. Sniegts lauka darbu, granulometrisko datu un fāciju analīzes, secību stratigrāfijas metožu apraksts. Sastādīti astoņu urbumu griezumi, izdalīta 21 smilšaino, mālaino un karbonātisko nogulumu fācija, kas raksturo divas sedimentācijas baseina zonas (piekrastes seklūdens un malas zonu un seklūdens un atklātās jūras zonu), analizēta fāciju izplatība griezumā un veikts mēģinājums izveidot Fišera diagrammas, izstrādāti divi profili ar sešām izdalītām secībām un to robežām. Detalizēti pētīti, veicot nogulumu granulometrisko analīzi, Mūru svītas atsegumi Vilces un Šķēdes krastos, kā arī Tērvetes svītas atsegums Skujaines krastā. Granulometriskās analīzes, fāciju analīzes un secību stratigrāfijas dati ļāva precizēt nogulu uzkrāšanās apstākļus pētītajā Famenas laikmeta posmā, izmantojot secību stratigrāfijas metodi, kas ir pirmais šāda veida mēģinājums Famenas baseina apstākļu interpretācijā Baltijā.

Atslēgvārdi: Augšējais devons, Mūru svīta, Tērvetes svīta, sedimentācijas cikliskums, ciklīti, granulometrija.

Vazdiķe R. 2011. Facies analysis and sequence stratigraphy of the Famennian of Latvia. Master thesis. Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 82 pp. Bandava, Zemgale and Piemare sedimentary basins of the Famennian of Latvia have been reconstructed on the base of the facies analysis and sequence stratigraphy paying particular attention to the Zemgale basin. The paper contains a short description of gained material, methods of the field- work, laboratory, facies and sequence stratigraphic analysis. Eight sections of borholes were composed, 21 facies of sandy, clayey and carbonate deposits distributed within the two zones of sedimentary basin (coastal shallow-water and marginal zone and shallow-water and open marine zone) have been established, distribution of facies within the sections was analysed and an attempt to create Fischer plots has been made, and two profiles with six sequences and their boundaries were drawn. The outcrops of the Mūri Formation along the Vilce and Šķēde rivers, as well as of the Tērvete Formation along the Skujaine River were studied in details including the grain size analyses. Grain size analysis, facies analysis and sequence stratigraphy data allowed to specify the sedimentary environment during the Famennian of Latvia. This is the first attempt to use the sequence stratigraphic approach studying the Famennian basin in the Baltic area.

Key-words: Upper Devonian, Mūri Formation, Tērvete Formation, cyclicity, cyclite, grain size analysis.