Latvijas ozolu audžu augšņu raksturojums
Автор
Stalīdzāns, Didzis
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Nikodemus, Oļģerts
Дата
2012Metadata
Показать полную информациюАннотации
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot augsnes faktora lomu parastā ozola (Quercus robur L.) izplatībai Latvijas teritorijā sastopamajās mežaudzēs.
Maģistra darbā ir apkopota informācija par parastā ozola izplatības areālu Latvijas teritorijā un citviet pasaulē. Sniegts - parastā ozola ekoloģiskais raksturojums, raksturīgākie augšanas apstākļi, audžu atjaunošanās un ar to saistīto problēmu izklāsts. Pētījumā izlases veidā tika atlasīti 24 ozolu audžu parauglaukumi, kuros veikta audzes augsnes izpēte. Šajos parauglaukumos veikta augšņu dziļrakumu profilu aprakstīšana atbilstoši starptautiskajai FAO WRB augšņu klasifikācijai un Latvijas augšņu klasifikācijai kā arī augsnēm laboratoriski noteikts augsnes pH un granulometriskais sastāvs.
Pētījumākonstatēts, ka parastais ozols ir ekoloģiski elastīga koku suga, kas vienlīdz labi spēj augt uz dažādām granulometriskā sastāva, augsnes reakcijas ziņā atšķirīgām augsnēm. Brīvie karbonāti atsevišķos gadījumosa atrodas dziļāk par 2,5 m. This master thesis aims to determinethe role of soil factor for pedunculate oak (Quercus robur L.) stands in teritory of Latvia.
Master thesis summarizes information about geographical range of Quercus robur in teritory of Latvia and elsevhere. Given - ecological description of pendunculate oak, tipical conditions for growth,stand regeneration and the statement of associated problems. Randomly selected 24 study plots where soil research were made. Soil profiles in the study plots were described according to FAO WRB and Latvian soil classification and soil texture and soil acidity and soil size composition was determined in the laboratory.
The study found that the typical oak trees are ecologically flexible species that can grow equally well both on different soil textural soils and in different forest site types.In some cases free carbonates was recognized deeper than 2,5 m.