Reģionālo deputātu kandidātu ietekme uz 8.-11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem

Abstract

Maģistra darbā ir pētīta reģionālo deputātu kandidātu ietekme uz Saeimas vēlēšanu rezultātu telpiskā izkliedi Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes vēlēšanu apgabalos starp 8. un 11. Saeimas vēlēšanām (2002. – 2011. gads). Reģionālie deputātu kandidāti ir analizēti, balstoties uz to vēlēšanu panākumu Morana I telpiskās autokorelācijas lielumu, kas augstas vērtības gadījumā liecina, ka eksistē telpisks areāls vēlēšanu apgabala iekšienē, kurā attiecīgajam kandidātam ir ievērojami augstāks vēlēšanu rezultāts. Iegūtie rezultāti liecina, ka kopš 10. Saeimas vēlēšanām reģionālo deputātu kandidātu loma ir ievērojami pieaugusi, izskaidrojot aptuveni 15 – 20 % rezultātu dispersijas, kas norāda uz to, ka šie kandidāti ir otrs būtiskākais vēlēšanu rezultāti izkliedi ietekmējošais faktors aiz etniskā faktora. Šo kandidātu lomas pieauguma iemesls ir veiktās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā, kuras noteica to, ka katrs kandidāts var kandidēt tikai vienā vēlešanu apgabalā.

In this masters thesis the role of regional candidates of 8th – 11 th (2002 – 2011) Saeima election results in Vidzeme, Latgale, Zemgale and Kurzeme electoral districts has been resarched. Regional candidates are analyzed based on their Moran I spatial autocorrelation result of their election results. High spatial autocorrelation values indicate that there exists an area within the electoral district where the election result for the analyzed candidate ir significantly higher. Results show that since 10th Saeima elections the role of regional candidates has considerably increased explaining 15 – 20 % of the dispersion of the election results, which indicate that it is the second most important factor that influences the election results after the ethnic factor. The reason for this increased role ir mostly related to the made changes in the Saeima election law which allowed for each candidate to ballot in only one electoral district.