Jauniešu valodas tulkošanas problēmas

Abstract

Diplomdarba tēma ir „Jauniešu valodas tulkošanas problēmas”. Darba mērķis ir noskaidrot, ar kādām problēmām var saskarties tulki/ tulkotāji, tulkojot tekstus ar jauniešu valodas elementiem un piedāvāt variantus problēmu risināšanai. Interese par jauniešu saziņas veidu un runas īpatnībām nav radusies nesen- Vācijā ir saglabājušies īpaši jauniešu runas pieraksti jau no 17.gadsimta. Latvijā pastiprināta uzmanība jauniešu valodai pievērsta daudz vēlēk- 20.gadsimta 80.gados. Darba gaitā tiek noskaidrots, ka skaidri definēt terminus „jaunieši” un līdz ar to „jauniešu valoda” ir grūti un līdz šim nav izstrādāta vienota definīcija. Jēdzienā „jaunieši” tiek iekļauts kā bioloģisks, tā arī sociālais aspekts. Tādēļ jauniešu valodas izpētē jāņem vērā vairāki faktori, tādi kā jauniešu vecums, dzimums, izglītības līmenis, izcelsme utt. Veicot jauniešu valodas izpēti, par salīdzināšanas objektu pamatā tika izvēlēta leksika. Uzmanība tika pievērsta arī jomām, kurās tiek lietota jauniešu valoda, kā arī jauniešu valodas funkcijām konkrētā valodas kolektīvā. Ar anketēšanas metods palīdzību iegūto datu analīze liek uzskatīt, ka plašsaziņas līdzekļi un modernās tehnoloģijas veicina vienotas jauniešu kultūras un dzīves uztveres veidošanos. Jauniešu domāšanas veidā, viņu prioritātēs, viņu attieksmē vienam pret otru un pret pieaugušajiem pastāv kopīgas vai līdzīgas iezīmes. Jaunieši ir viena no lielākajām mediju mērķauditorijām. Lai iegūtu jauniešu uzmanību ir jārunā „viņu valodā”. Līdz ar to mediji aktīvi izmanto jauniešu valodas leksiku, kas ir spilgta, interesanta un nepastāvīga. Tā ir bagāta ar aizguvumiem no citām valodām, vulgārismiem un jaunvārdiem, kas var sagādāt grūtības tulkotājiem. Jauniešu valoda ātri mainās, kas modē bija pirms 2-3 gadiem- šodien vairs nav aktuāls. Tulkotājam jāseko ne tikai kultūru attīstībai, bet arī modes tendencēm un jauniešu dzīves aktualitātēm. Diplomdarbā izmantoti P. Šlobinska (Schlobinski), E. Neilandes (Neuland), J.Andrutsopulosa (Androutsopoulos), L. Tidriķes u.c.valodnieku darbi par jauniešu valodu, kā arī sociolingvistu un sociālo psihologu pētījumi. Diplomdarbs varētu būt noderīgs visiem, kas interesējas par mūsdienu jauniešu valodu un jauniešu problēmām vispār, kā arī latviešu un vācu valodas skolotājiem.

The topic of the Diploma Paper is „Problems of Translation of Youth Language”. The aim of the DP is to reveal the problems that can be encountered by translators/ interpreters while performing translation of texts containing youth language elements and furthermore offer possible solutions. The attention to youth’s communication style and speech nuances did not appear recently – special youth’ speech notes are kept in Germany since 17th century. However, in Latvia increasing attention to youth language appeared much later – in 80s of 20th century. In the course of the research it was revealed that it is very hard to define terms „youth” and „youth language”, thus the clear definition does not exist. The term „youth” contains biological and social aspects of the word, thus many factors should be taken into consideration during the research, for example: age, gender and etc. Conducting the research of youth language, vocabulary was chosen as the object of comparison. The attention was also drawn to the spheres where youth language is used, as well as to the functions of youth language in particular language group. The analysis of data collected with the questionnaire allows concluding that media and modern technologies create youth culture and common life perception. Moreover, common features exist in youth thinking way, youth priorities, their attitude to each other and adults. Youth is one of the media’s greatest audiences, thus in order to get their attention it is essential „to speak their language”. For this reason media is actively using youth vocabulary which is expressive, interesting and changing. It is reach with borrowings from other languages, vulgarisms and new words which can be problematic in translation. In addition, youth language quickly changes; language items highly used 2 - 3 years ago are not in use today. Hence, translators should follow not only cultural development but also fashion trends and youth life actualities. The works of P. Schlobinski, E. Neuland, J. Androutsopoulos, L. Tidrike and other linguists were used in the DP as well as works of sociolinguists and social psychologists’ researches. The DP can be useful to those who is interested in youth language and to Latvian and German language teachers.