Japānas pasta sistēmas un Japānas Pasta privatizācijas ietekme uz ekonomiku un sabiedrību

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir: Japānas pasta sistēmas un Japānas Pasta privatizācijas ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Pasta pakalpojumus mūsdienu cilvēks uztver kā pašsaprotamu institūciju, taču pirms telefona vai telegrāfa izgudrošanas termins „pasts” apzīmēja vienīgo saziņas veidu. Kad 19. gadsimta beigās Japānā tika izveidota moderna pasta sistēma, kurā ietilpa arī finanšu pakalpojumu sniegšana, pasta nozīme pilnībā mainījās. Japānas pasta sistēmas ekonomiskā, politiskā un sociālā ietekme ir reti sastopama parādība visā pasaulē, tādēļ valdībai piederošā Japānas Pasta privatizācijas ierosināšana 21. gadsimta sākumā izraisīja dažādu sociālo slāņu pārstāvju interesi ne tikai Japānā, bet arī ārpus tās. Darbā tika pētīta Japānas pasta sistēmas attīstība, kā arī tika analizētas pasta reformas ekonomiskās sekas un tās ietekme uz privatizācijā iesaistītajām interešu grupām. Darbā iztirzātā tēma sniedz ieskatu vienas struktūras plašajā ietekmē uz dažādām ar to tieši nesaistītām institūcijām. Darbs ļauj saprast, cik svarīga nozīme ir saziņai ne tikai cilvēku, bet arī dažādu finansiālu un sabiedrisku kopienu starpā, un ka šāda saikne ir grūti pārraujama arī ilgākā laika periodā. Darbā izvirzītā hipotēze, ka Japānas pasta sistēmai ir liela politiska, ekonomiska un sociāla nozīme, kas nepazudīs arī pēc Japānas Pasta privatizācijas, apstiprinājās. Vairāk kā gadsimtu veidotā pasta struktūra, kura pašos pamatos pildīja arī sociāla atbalsta sniegšanas funkcijas, ir izveidojusi stabilu vietu Japānas sociāli ekonomiskajā vidē. Ņemot vērā pasta priekšnieku lielo lomu vietējā kopienā, politiķi varēja izmantot viņu statusu un sabiedrībā iegūto uzticamību, lai vāktu nepieciešamās balsis partiju vēlēšanās. Pasta privatizācijas rezultātā pasta priekšnieki zaudē savu plašo ietekmi, kas samazina politiķu iespējas netiešā veidā iegūt vēlētāju atbalstu. Reformas sociālā nozīme ir plašāka kā varētu likties, jo ilgi pastāvošās struktūras nozīme sabiedrībā ir nenovērtēta. Īpaši tā ietekmē lauku reģionus, kur pasta staciju nerentabilitātes dēļ daudzas kopienas zaudē savu vienīgo saziņas, naudas noguldījumu un apdrošināšanas iespēju.

The topic of the thesis is Japanese postal system’s and Japan Post privatizations’s effect on Japan’s economics and society. Postal services nowadays are assumed as general institution, however before invention of telephone or telegraph the term ‘the post’ was the only way of communication. At the end of 19th century modern postal system was introduced in Japan that included financial services that lead to change of the meaning of post. Japanese postal systems economy and social influence is rarely seen outside Japan that is why idea of privatization of Japan Post, which is government institution, at the beginning of 21st century lead to different social class public’s interest not only in Japan, but also outside of it. In this work it is researched Japanese postal system’s development as well as its economy consequences are analysed and its effect on interest groups that are involved in privatization’s process. The topic describes the view of one structure’s wide influence on different institutions that are not connected. This work helps to understand the importance of communication not only between people, but also between different financial and social groups and this connection is hard to break in long period of time. The hypothesis of this work is that Japanese postal system has vast political, economical and social importance that would not disappear after Japan Post privatization process, has confirmed. Postal structure, that was made longer than century, performed the functions of social support and has made strong position in Japan’s economy. Because of the vast influence of post chief in local community, politicians could use their status and social trust, to gain necessary votes in elections. In the result of post privatization post chefs lost their influence that reduces the possibility of gaining votes for politicians. The social role of this reform is more important, because the importance of structure that has been there for a long time was underrated. Especially its effect on rural areas, which because of the low profitability, is loss of people’s only option of communication, investments and insurance.