Ķīnas-Ēģiptes un Ķīnas-Alžīrijas diplomātisko attiecību vēsture un perspektīvas

Abstract

Darba nosaukums ir „ Ķīnas-Ēģiptes, Ķīnas-Alžīrijas diplomātisko attiecību vēsture un perspektīvas”. Darbā tiek izskatīti attiecību svarīgākie aspekti – attiecību aizsākums, šķēršļi kooperācijai, Ķīnas intereses Ēģiptē un Alžīrijā, sadarbības metodes, palīdzības veidi. Ķīnas un Āfrikas valstu attiecības reāli sākas pēc Bandun Konferences 1955.gadā. Pirms tam Ķīnai ar Āfriku bija ļoti maza saikne, jo Āfrikas kontinents pārsvarā bija zem Eiropas kontroles. Ēģipte ir pirmā Āfrikas valsts, ar kuru Ķīna nodibināja diplomātiskās attiecības. Pēc sadarbības uzsākšanas ar Ēģipti, Ķīna sāka virzīties tālāk, uz Alžīriju. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Ķīnas - Ēģiptes un Ķīnas - Alžīrijas diplomātiskās attiecības, to struktūru un perspektīvas. Galvenais jautājums ir - kāpēc Ķīna palīdz attīstīties Trešā Pasaules valstīm, kā ķīniešu politika ietekmē Ēģiptes un Alžīrijas sabiedrību, ekonomiku un kultūru.

Title of bachelor’s paper is „Sino-Egyptian and Sino-Algiers relationships. History and Perspectives”. This paper will take on a research of the most important aspects of relationships - the beginning of relationships, methods of cooperation, China’s interests in Egypt and Algeria, methods of assistance. China-Africa relationship starts after the Bandung Conference in 1955. Before that China had very small connection with Africa, because it was largely under European control. Egypt is the first African country with which China established diplomatic relations. After the cooperation with Egypt, China entered Algeria. The aim of this work is to study Sino-Egyptian and Sino-Algiers diplomatic relations, its structure and prospects. The main questions are - why China has become an assistant for the Third World to develop and what the impact of Chinese policy is on society, economy and culture in Egypt in Algeria.