Ārprāts, ticība un neticība Sebastiana Barija romānā „Slepenie raksti” un Mārgaretas Atvudas romānā „Aklais slepkava”
Автор
Leončiks, Jānis
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Taube, Aleksejs
Дата
2012Metadata
Показать полную информациюАннотации
Sebastiana Barija romānā “Slepenie raksti” un Mārgaretas Atvudas romānā “Aklais slepkava” liela uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas saistās ar ārprātu, psihiatriju, ticību, neticību un reliģiju. Tie tiek skatīti no vēsturiska skatu punkta, parādot to attīstību 20. gs. Maģistra darba ietvaros tiek analizēts tas, kā ārprāts tiek parādīts kā sociāli konstruēta parādība Sebastiana Barija un Mārgaretas Atvudas romānos. Turklāt, maģistra darbā tiek pētīts tas, kā romānos attēlota ticība un tās nozīme cilvēka dzīvē, kā arī tiek identificētas iespējamās saiknes starp ārprātu un ticību.
Analīzes rezultātā var secināt, ka ārprāts romānos ir attēlots kā sociāli konstruēta parādība. Taču rakstnieki arī vērš uzmanību, ka jautājumi, kas saistīti ar ārprātu un psihiatrijas nozari nav viennozīmīgi, norādot, ka dažreiz zināšanas, ko piedāvā psihiatrija, var būt noderīgas nopietnu psihisku traucējumu, piemēram, psihožu, gadījumos. Personiskā ticība tiek attēlota kā labāka alternatīva pagrimušajai un valdonīgajai organizētajai reliģijai.
Atslēgas vārdi: Sebastians Barijs, Mārgareta Atvuda, ticība, reliģija, ārprāts, psihiatrija, antipsihiatrija Sebastian Barry’s “The Secret Scripture” and Margaret Atwood’s “The Blind Assassin” reveal the issues of madness, psychiatry, belief, unbelief and religion from a historical viewpoint showing their development throughout the 20th century. The paper provides the analysis of the treatment of the social construction of madness in Barry’s and Atwood’s novels. In addition, the paper examines the writers’ representation of belief and its role in human lives, and identifies the possible links between madness and belief.
The analysis reveals that the novels represent madness as a social construct. Nevertheless the ambivalence of the issue of madness and psychiatry is pointed out showing that the expertise of psychiatry may be helpful, for example, in cases of psychoses. Personal belief is shown as a superior alternative to the corrupt and oppressive institutionalised religion.
Key words: Sebastian Barry, Margaret Atwood, belief, religion, madness, psychiatry, anti-psychiatry