Meiteņu tēlu atveidojums A.Lindgrēnas darbu tulkojumos latviešu valodā

Abstract

Tādi Astrīdas Lindgrēnas radītie bērnu literatūras tēli kā Pepija Garzeķe, Karlsons un Brālītis, Lennebergas Emīls, Brāļi Lauvassirdis, Ronja ir kļuvuši par sava veida kultūras ikonām, un grāmatas par viņiem tiek izdotas atkal un atkal. Tomēr reti kad aizdomājamies, ka šo grāmatu tulkojumi un tēlu interpretācija latviešu valodā būtiski atšķiras no zviedru oriģināla. Latvijas gadījumā šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo bērnu literatūras tulkošana, jo īpaši oficiālas cenzūras pastāvēšanas gadījumā, ir bijusi aktivitāte, kas sevī ietver lielu manipulācijas jeb cenzūras iespēju, jo apvieno sevī disciplīnas (tulkojumzinātni un bērnu literatūru), kuru pamatuzstādījumā ir manipulācija ar tekstu. Tomēr Latvijas tulkojumzinātnē trūkst pētījumu par manipulācijas jeb cenzūras ietekmi uz bērnu literatūras tulkojumu kvalitāti, un tāpēc darba autore izvēlējās maģistra darbā apskatīt pasaulslavenās zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas dažādās desmitgadēs tapušos trīs stipro meiteņu tēlus – Pepiju Garzeķi, Ronju – laupītāja meitu un Madikenu, lai fiksētu šo spēcīgo un unikālo tēlu transformāciju tulkojumā un sniegtu pamatotu ieskatu par iespējamo cenzūru jeb teksta manipulāciju šajos darbos. Noslēdzot maģistra darba ietvaros veikto pētījumu, autore secina, ka ir apstiprinājusies darbā izvirzītā hipotēzi, ka bieži vien tas ir apjomīgs mazo manipulāciju daudzums, kas veido pavisam atšķirīgu tēla portretējumu no oriģināla. Darba apkopotie rezultāti pierādīja, ka Latvijas gadījumā meiteņu atveidē ir mainīti vai daļēji zaudēti tie elementi, kas iezīmē Astrīdas Lindgrēnas daiļrades novitāti – rakstības stils, neatkātojamās un daudznozīmīgās valodas spēles, unikālais bērna – īpaši meiteņu – portretējums un pozicionēšana caur bērnu un ar bērna acīm. Tēlu atveidē parādās burtiskums, netiek izprasta dažādo lingvistisko elementu funkcija bērnu literatūrā un zūd valodas spēļu izvēršana daudz plašāka kontekstā. Nozīmīgu lomu spēlē arī laiks, proti, ka grāmatas apzināti ir tikušas izdotas novēloti, kā rezultātā tas unikālais, ar ko stiprās meitenes tēls pozicionējās savā laikā zviedru kultūrā, ir zaudējis savu aktualitāti un unikālo vērtību novēlotajā latviešu valodas tulkojumā.

Atslēgas vārdi: Bērnu literatūra, cenzūra, manipulācija, Astrīda Lindgrēna, tēlveide, stiprās meitenes, zviedru-latviešu.

Such Astrid Lindgren characters of the Children’s Literature as Pippi Longstocking, Karlsson-on-the-Roof and Lillebror, Emil of Lönneberga, The Brothers Lionheart, and Ronja have become cultural icons and books about them are republished again and again. However, we rarely think that the translations of these books and the portrayal of the character differs significantly comparing Latvian translation to the Swedish original.

This issue is very important considering Latvia as the translation of the Children's Literature, especially due to the formal censorship that Latvia had, involved the disciplines that as such represented a high degree of manipulation (Translation and Children's Literature). Nevertheless, there is a lack of studies in terms of manipulation or censorship of Children's Literature and translation quality in Latvia. This encouraged the author to study deeper the works of the world-famous Swedish writer Astrid Lindgren and her portrayal of Pippi Longstocking, Ronja - Robber's daughter and Madicken in order to trace how these strong and unique characters have been transformed in the translation thus providing a grounded insight into the possible censorship or manipulation in these works

Summing up the MA thesis, the author concludes that the hypothesis of this thesis has been confirmed, i.e. that very often it is a considerable amount of small manipulations that contribute to the different portrayal of the characters compared to the original. The research results showed that the characters represented in Latvian translation have been changed or lost partly especially in respect to the elements that mark the creative novelty of Astrid Lindgren: writing style, rich and elaborate word-plays, unique portrayal and positioning of a child, especially strong girls, through the child’s perspective. The texts where the characters are presented appear to be more literal, they have lost the linguistic elements of Children's Literature and the broader context of the word-plays. The time has also played an important role in this portrayal, i.e. the deliberately delayed translations have lost the uniqueness and relevance of the characters had they had at their time in Sweden.

Keywords: Children's literature, Censorship, Manipulation, Astrid Lindgren, Creation of Characters, Strong Girls, Swedish – Latvian.