Neiromediatoru līmeņu izmaiņas haloperidola uzvedības modelī
Author
Dzenis, Kristaps
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Muceniece, Ruta
Date
2012Metadata
Show full item recordAbstract
Šizofrēnijas ārstēšanā visbiežāk lietotais līdzeklis ir pirmās paaudzes neiroleptiķis haloperidols. Kaut arī ir pierādīta tā efektivitāte, haloperidols bieži izraisa dažādus blakusefektus – parkinsonismu, diastonijas, tahikardiju, kā arī psihomotoro, kognitīvo funkciju un atmiņas traucējumus. Tāpēc tiek meklētas vielas, ar kurām šos blakusefektus nomākt. Neiroprotektīvas īpašības ir atklātas mildronātam, savukārt jaunajam savienojumam 1,4-dihidropiridīnu atvasinājumam D3-72 atmiņu uzlabojošas īpašības. Šī diplomdarba mērķis bija noskaidrot vai haloperidols, mildronāts un D3-72 izmainīs neiromediatoru saturu žurku smadzenēs, kā arī vai D3-72 un mildronāts spēj novērst haloperidola izraisītās izmaiņas neiromediatoru līmeņos. Rezultāti uzrādīja, ka neviena no vielām nav izmainījusi neiromediatoru līmeni ticamības robežās.
Atslēgas vārdi: haloperidols, mildronāts, 1,4-dihidropiridīni Haloperidol is the most often used neuroleptic in treatment of schizophrenia. Its efficiency has been proven, however side effects are common – parkinsonism, dyastonia, tachycardia, also psychomotor, cognitive function and memory problems. New drugs are tested to prevent these side effects. There are evidence for mildronate’s neuroprotective properties and the new 1,4-dihydropyridine derivative D3-72 has been found to improve memory. The goal of this study was to evaluate how haloperidol, mildronate and D3-72 affect neurotransmitter levels in rat brain, and whether D3-72 or mildronate prevents haloperidol induced changes in neurotransmitter levels. The results showed no significant changes in monoamines levels.
Keywords: haloperidol, mildronate, 1,4-dihydropyridine