Akūta koronāra sindroma pacientu prehospitālo datu raksturojums un ārstēšanas taktikas atbilstība vadlīnijām Latvijā 2011.gadā un 2012. gadā

Abstract

Mērķis - Noskaidrot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu izsaukumu skaitu pie pacientiem ar akūtu koronāru sindromu (AKS) Latvijā 2011. un 2012. gadā, kā arī raksturot šos izsaukumus un analizēt NMPD brigāžu taktikas atbilstību vadlīnijām. Secinājumi - ceturtā daļa no visiem izsaukumiem bija pacienti ar AKS ASTE un nedaudz vairāk – BSTE. Vairāk kā ceturtā daļa ASTE pacientu izsauc NMPD novēloti pēc >12h. Duālu antiagregantu terapiju ASTE grupā saņem tikai 60% pacientu, bet BSTE grupā – tikai 10% pacientu. Fibrinolītisko terapiju prehospitālā posmā saņem tikai 15% no tiem pacientiem, kuriem tā ir indicēta. Iegūtie dati ļauj secināt, ka terapijas taktika prehospitālā posmā irpilnveidojama, kā arī kļūs par atskaites punktu salīdzinājumam AKS izsaukumu dinamikai turpmākajos gados, ļaus analizēt AKS pacientu plūsmu, salīdzinot šos ar Latvijas AKS reģistra datiem.

Introduction - Study aim was to collect data about acute coronary syndrome (ACS) patients who called in for ambulance, analyze data and their conformity with guidelines. In time frame from 1st january 2011 to 31st december 2012 all ambulance doctors filled out a questionary about all patients with ACS or in cases, where ACS was suspected. Conclusions. Quarter of all ACS patients were with ST elevations. More than 30% of STE-ACS patients called for ambulance too late (>12 hours). Dual therapy with aspirin and clopidogrel was given only to 60% of STE-ACS patients and to 10% of NSTE-ACS patients. Fibrinolysis was given to 15% of patients in whom it was indicated. All gathered data show that therapy in prehospital stage should be improved. Data from this study will be used as a baseline for the future studies.