NATO paplašināšanās kā Alianses virzītājspēks: Balkānu reģiona piemērs
Author
Lagzdiņa, Anda
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Ozoliņa, Žaneta
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba „NATO paplašināšanās kā Alianses virzītājspēks: Balkānu reģiona piemērs” problēmjautājums ir „Kā NATO ietekmē Balkānu reģiona drošību? ” Un kā atbilde uz šo jautājumu ir hipotēze:” NATO sadarbība ar Balkānu valstīm stiprina drošību šajā reģionā.” Darba tēma ir aktuāla, jo Albānija un Horvātija ir saņēmušas uzaicinājumu kļūt par jaunajām NATO dalībvalstīm, kā arī drīzumā paredzama Maķedonijas pievienošanās Aliansei. Šo trīs valstu sasniegtie mērķi ietekmē pārējās ārpus Alianses esošās Balkānu reģiona valstis, kuras arī veido arvien ciešākas attiecības ar NATO. Šī darba mērķis ir izpētīt, vai NATO kā nozīmīgs starptautiskās vides spēks dod pozitīvu impulsu sarežģītajam Balkānu reģionam, tādā veidā pildot sev izvirzītos mērķus. Atsevišķi tika pētītas MAP dalībvalstis – Albānija, Horvātija un Maķedonija – un tādas reģiona valstis kā Bosnija un Hercogovina, Melnkalne un Serbija. Galvenais darba secinājums ir, ka Alianse ar savu programmu un aktivitāšu palīdzību ir spēcinājusi Balkānu reģiona drošību tagadnē, kā arī nākotnes perspektīvā. The hypothesis of bachelor work „NATO Enlargement as a Driving Force of the Alliance: Example of Balkan Region” is „NATO cooperation with Balkan states strengthens security in this region”. This is a pending matter because two states of this turbulent and unstable region – Balkans - have been invited to enter the Alliance. And it is interesting how this step will affect the rest of the states in Balkan region. Author focuses on MAP states – Albania, Croatia and Macedonia – and also on Balkan states that are still on their way to Eiro – Atlantic society (Bosnia and Hercogovina, Montenegro and Serbia). The main conclusion is that NATO through its programs and activities in the region is and will improve stability and peace in Balkans.