Latvijas māla un keramikas materiālu izmantošanas iespējas biotehnoloģijā

Abstract

Darbā tika pētīti neapstrādāti pulverveida māli un no dažāda veida māliem iegūtā šūnainā keramika. Eksperimentos tika noteikta pH, jonu spēka un biomasas koncentrācijas ietekme uz baktēriju adhēziju pie māla un šūnainās keramikas granulām. Noskaidrots, ka adhēzija notiek uz pētītajām granulām un māliem, kas iegūti no Liepas, Planči, Lodes, Prometeja atradnēm vai iegādāti veikalā. No pētītajiem šūnainās keramikas materiāliem Lode un Planči granulas ir piemērotas dzīvu šūnu imobilizācijai. Īpaša uzmanība darbā tika pievērsta dabisku, termiski un ķīmiski apstrādātu mālu antimikrobiālai aktivitātei. Prometeja mālu granulām un ķīmiski bagātinātiem māliem Saltišķi ūdens vidē piemīt baktericīda iedarbība. Rezultāti liecina, ka no Latvijas māliem iegūtie keramikas materiāli ir daudzveidīgi, un tiem ir plašas pielietošanas iespējas biotehnoloģijā.

In this work, untreated clay obtained from Latvian clay deposits and expanded clay was investigated. Influence of pH, ionic strength and biomass concentration on the bacterial adhesion was studied. The number of viable counts of bacteria (CFU) was determined in the presence and absence of clay granules in the incubation liquid and suspension recovered from granules surface. Was estimated that adhesion occurs on studied granules and clay (Liepa, Lode, Planci, Prometejs or bought in the shop). The results show that only Lode and Planci granules are suitable for living cell immobilization. Work also studies bactericidal activity of thermally treated Prometejs granules and chemically enriched Saltiski clay. The results of the study suggest that Latvian clay and expanded clay materials could be used in different fields of the biotechnology.