Migrējošo ausaino pūču Asio otus morfometrija un ģenētiskā daudzveidība

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot, vai Eiropas ziemeļos ligzdojošās ausainās pūces veido vienu vai vairākas populācijas. Darbā analizēti dati no LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģiskajā stacijā noķerto ausaino pūču morfometriskajiem rādītājiem no 1988. līdz 2012. gadam. Ģenētiskajām analīzēm 2011. gada rudens migrācijas laikā tika ievākti 43 asins paraugi. Morfometriskie rādītāji uzrāda, ka ausainās pūces ķermeņa masa būtiski atšķiras starp trim migrācijas posmiem visām dzimuma-vecuma grupām izņemot vecos tēviņus, bet spārna garums uzrāda būtiskas atšķirības starp migrācijas posmiem tikai mātītēm. Darbā ir izmantota uz retrotranspozoniem balstīta marķieru sistēma. Rezultāti uzrāda zemu ģenētisko daudzveidību starp migrējošām ausainām pūcēm. Ģenētiskā līdzība starp visiem indivīdiem ir augstāka par 90%, bet kopējais polimorfo lokusu skaits sastāda 10,64%. Pēc iegūtajiem rezultātiem visticamāk ausainās pūces Eiropas ziemeļos veido vienu populāciju.

Objective of the study was to investigate how many, one or at least two Long-eard owl populations exist in Northern Europe. Morphometric data of ringing Long-eared owls at Pape ornithological station from 1988 – 2012 were analyzed in this study. For genetics analysis 43 blood samples were taken form migratory owls during 2011 autumn. Morphometric data show statistically significant body mass diferences between all three migration stages in all sex-age groups except adult males, and wing length was statistically significant only in female groups, both adult and juvenile. The marker system based on retrotransposons was used to detect genetic diversity. Results reveald low genetic diversity between Long-eared owls during autumn migration. Genetic similarity between all individuals was higher than 90%, and complete polymorphic loci number was 10,64%. According to results most likely in Northern Europe exists only one population of Long-eared owl.