Fiktīvās laulības kā Eiropas Savienības imigrācijas likumdošanas apiešanas veids. Īrijas, Lielbritānijas un Latvijas gadījumu analīze

Abstract

Maģistra darbā aplūkotas fiktīvās laulības kā Eiropas Savienības (ES) imigrācijas likumdošanas apiešanas veids. Šajā kontekstā fiktīvo laulību jēdziens attiecināms uz laulībām, kas noslēgtas starp ES pilsoni un trešās valsts pilsoni ar pēdējā nolūku nevis veidot ģimeni, bet uz šī pamata legalizēt savu iekļūšanu un/vai uzturēšanos ES teritorijā. Pētījumā autore galvenokārt pievēršas Direktīvā 2004/38/EK nostiprināto personu brīvas pārvietošanās tiesību ļaunprātīgai izmantošanai, proti, „jauno” dalībvalstu pilsoņu migrācijai uz „vecajām” dalībvalstīm ar mērķi uzņēmējvalstī fiktīvi apprecēties ar trešo valstu pilsoņiem. Latvija pētījumā aplūkota kā izcelsmes valsts, savukārt Īrija un Lielbritānija – kā mērķa valstis. Darbs strukturēts trijās nodaļās. Pirmajā nodaļā aplūkots fiktīvo laulību jēdziens un dažādu valstu prakse šī nodarījuma izskaušanā. Otrajā nodaļā izvērtēta mērķa valstu pieredze, savukārt trešajā nodaļā aplūkota Latvija kā izcelsmes valsts. Atslēgvārdi: Eiropas Savienība, fiktīvās laulības, imigrācija, personu brīvā pārvietošanās, cilvēktirdzniecība

This thesis is devoted to marriages of convenience as a mechanism for circumventing European Union (EU) immigration law. In particular, the author purports to examine marriages contracted by EU citizens and third-country nationals in order not to found a family but help the latter enter or reside in a Member State (MS). The paper focuses on abuse of the right of free movement of persons enshrined in the Directive 2004/38/EC, namely, migration of nationals of the “new” MS to the “old” MS with the aim to conclude marriages of convenience with third country nationals in a host MS. Latvia is referred in the thesis as a source country, while Ireland and the United Kingdom as destination countries. The paper is divided into three parts. The first part attempts to describe the concept of marriages of convenience and experiences of different countries in curbing them. The second part deals with the destination countries, while the third part is devoted to Latvia as a source country. Keywords: European Union, marriages of convenience, immigration, free movement of persons, human trafficking