Denacionalizācijas procesa sociāli ekonomiskā puse Latvijā

Abstract

Bakalaura darbs aptver sociāli ekonomisko 1992. gadā īstenotās namīpašumu denacionalizācijas reformas pusi, kura izklāstā tika veikta denacionalizēto namu īrnieku pašreizējā stāvokļa analīze, lai izvērtētu valsts un pašvaldību piedāvātās atbalsta shēmas un finansēšanas mehānismus, novēršot sociālās krīzes iespējamību pēc 2007. gada janvāra īres maksas (īres griestu) atcelšanas lēmuma stāšanās spēkā. Svarīgākā pētījuma problēma ir denacionalizācijas reformas radītais dzīvojamā fonda deficīts, kas ir izraisījis mājokļu problēmas gan denacionalizēto namu īrniekiem, gan namīpašumus atguvušajiem īpašniekiem. Darba izstrādes gaitā ir izvirzīti priekšlikumi dzīvojamā fonda palielināšanai, īrnieku pašreizējā stāvokļa uzlabošanai un īres attiecību sakārtošanai.

Bachelor work covers the social economic side of the house ownership denationalization reform made in 1992, in which summary the analysis of existing position of tenants of denationalized houses has been made to estimate schemes of assistance and financing mechanisms offered by the state and municipals for prevention of the possibility of social crisis after taking effect the decision on a cancellation of rent ceiling since January, 2007. The major research problem is deficiency of housing fund caused by denationalization reform, which has generated housing problems not only for tenants of denationalized houses, but also for the proprietors who have returned their home ownership. During work development the offers for increasing the housing fund have been made, for improving the existing position of tenants and arranging housing relations.