Podzolēšanās procesa attīstība un to ietekmējošie faktori aizaugošās lauksaimniecības zemju augsnēs

Abstract

Podzolēšanās process attīstās galvenokārt meža zemēs un ir dominējošais augsnes veidošanās process Latvijā, kur pēdējās desmitgadēs meža zemju platība ir palielinājusies. Tādēļ maģistra darba mērķis ir noskaidrot podzolēšanās procesa attīstību un to ietekmējošos faktorus dažādas ģenēzes ģeoloģiskajos nogulumos pēc lauksaimniecības zemju apmežošanās. Analizējot augsnes morfoloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības dažāda vecuma meža zemēs konstatēts, ka podzolēšanās procesa attīstību ietekmē augsnes granulometriskais sastāvs. Podzolēšanās process visstraujāk norisinās meža zemju augsnēs, kas veidojušās uz eolajām kāpām, salīdzinājumā ar Baltijas ledus ezera, glaciolimniskajiem un morēnas nogulumiem, par ko liecina brīvo un aktīvo alumīnija un dzelzs savienojumu uzkrāšanās iluviālajos horizontos. Atslēgas vārdi: augsnes īpašības, apmežošanās, granulometriskais sastāvs, augsnes magnētiskais jutīgums

The process of podzolization is soil forming process which mainly develops in forest soils and dominates in Latvia, where forest soils area has incresed in last decades. Accordingly to that the master`s work aim is to clarify development of podzolization process and its influencing factors after aforrestation of agricultural lands in different geological deposits. Analysing soil morfological, physical and chemical properties in forest soil with different ages established that soil granulometric composition influence developement of podzolization process. The podzolization process occurs faster in forest soils which are developed on eolian dunes in comparision to deposits of Baltic ice lake, glaciolacustrine and moraine, as evidenced by accumulation of free and reactive aluminium and irone compounds in iluvial horizons. Keywords: soil properties, afforestation, granulometric composition, soil magnetic susceptibility