Anakreontika un racionālisms Aleksandra Johana Stendera dzejā

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētīta anakreontiskās un didaktiskās tradīcijas mijiedarbe Aleksandra Johana Stendera lokalizētajā dzejā. Darbā vispārīgās līnijās tiek ieskicētas apgaismības laikmeta aprises, tiek konstatētas agrīnās apgaismības un anakreontikas teorētiskās pamatnostādnes. Agrīnās apgaismības poētika tiek apskatīta lielāko daļu uzmanības pievēršot Johana Kristofa Gotšēda uzskatiem. Darba analītiskajā daļā tiks apskatīts, kā anakreontiskās un didaktiskās tradīcijas ietekmē A. J. Stendera dzejā mainās dabas, dzīves, sociālās iekārtas un seksualitātes uztvere. Tiek konstatēts tas, ka pretēji Aleksandra Johana Stendera uzskatītajam anakreontika un didaktika viņa dzejas tēlu līmenī ir kontrastējošas nevis harmonizējošas parādības.

This Bachelors work is a study of interaction of anacreontics and didactics in poetry of Alexander Johan Stender. In this work there is a short examination of theoretical concepts of enlightenment as well as examination of basic concepts of early enlightenment and anacreontics poetry. Poetics of early enlightenment is viewed in the light of theoretical concepts of Johann Christoph Gottsched. The analytical part of this work mainly concentrates its attention on the impact that anacreontic and didactic traditions make on reception of concepts of nature, life, social structure and sexuality in poetry of Alexander Johan Stender. Conclusion, that anacreontics and didactics in spite of what Alexander Johan Stender belived are contrasting not harmonising traditions, is made.