Sinhronā tulkošana un informācijas struktūra: daži novērojumi, kas varētu būt svarīgi tulkošanas studijām un valodniecībai
Author
Grasis, Marks
Co-author
Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāte
Advisor
Veisbergs, Andrejs
Date
2009Metadata
Show full item recordAbstract
Sinhronā tulkošana ir samērā nedabiska un katrā ziņā ļoti sarežģīta darbība. Tulkam ir vienlaikus jātiek galā ar vairākiem uzdevumiem. To visu turklāt sarežģī tas apstāklis, ka valodas atšķiras daudzos un dažādos veidos. Papildus tādām atšķirībām kā leksika un sintakse valodas atšķiras arī atkarībā no tā, kā tajās tiek strukturēta informācija. Šī darba mērķis ir ieskicēt dažas latviešu valodas īpatnības, kas saistītas ar vārdu kārtību un informācijas struktūru. Tas tiek darīts, analizējot datus, kuri savākti, lūdzot studentus
iztulkot dažus īpaši izveidotus teikumus. Pētījuma beigās tiek izdarīti daži secinājumi par novērojumiem attiecībā uz informācijas struktūru, kuri varētu būt svarīgi tulkošanas studijām un valodas pētīšanai vispār. Šis pētījums varētu parādīt, ka informācijas struktūrai latviešu valodā būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, nekā tā saņem pašlaik. Simultaneous interpreting is somehow unnatural and certainly a very difficult activity. The interpreter has to cope with several tasks the same time. This is complicated by the fact that languages differ in various ways. Besides such differences as vocabulary and syntax languages differ also in the way information is packaged. When it comes to Latvian, the way information is structured in this language is a grey area that has received very little attention in literature. The objective of this paper therefore is to outline some
properties of Latvian that are related to word order and information structure. This is done by analysing data collected by asking students to translate a few constructed sentences. This study concludes with some conclusions as to the implications of investigation in the area of information structure for interpreting studies and language study in general and hopefully shows that the study of Latvian information structure requires much more attention than it receives at present