Klīniskie, radioloģiskie un prognostiskie faktori spontānās smadzenīšu asiņošanās
Autor
Ahmed, Misbah Shireen
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Dzenis, Juris
Datum
2014Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Mērķis: Diplomdarba mērķis ir novērtēt klīniskos, radioloģiskos un prognostiskos faktorus pacientiem ar spontānu smadzenīšu asinsizplūdumu.Secinājums: Svarīgākais smadzenīšu asinsizplūduma riska faktors bija hipertensija. Galvassāpes, slikta dūša un reibonis bija visbiežāk atzīmētas sūdzības, taču tās ir nespecifiskas un mazvērtīgas diferenciālajā diagnostikā. Vairums no pētītas grupas bija hroniski slimojoši pacienti. Indikācijas ķirurģiskai hematomas evakuācijai bija: vecums (≤ 80 gadi), GKS <13 un hematomas diametrs > 4cm. Okluzīvā hidrocefālija samazināja hematomas izmērus līdz 3 cm. Labvēlīgs iznākums bija saistīts ar vieglāku slimības gaitu un augstāko GKS balli. Nelabvēlīgs iznākums bija saistīts ar aspirācijas pneimonijas attīstību un intraventrikulāro asiņošanu. Smadzeņu stumbra kompresija bija neatkarīgs nāves prognostiskais faktors. Objective: Aim of the diploma work was to analyze the clinical, radiological and prognostic factors among patients with spontaneous cerebellar hemorrhage.Conclusion: Hypertension was the most important risk factor. Headache, nausea and vertigo were the most frequent presentations. Determinants for surgical evacuation were lower age (≤ 80 years), a GCS < 13 and a hematoma diameter > 4cm, the presence of occlusive hydrocephalus reduces the hematoma size to 3 cm. Favorable outcome was associated with a better GCS. Unfavorable outcome was associated with the development of aspiration pneumonia and intraventricular bleeding. Brain stem compression was an independent predictor for mortality.