Personāla atlase publiskajā sektorā: Latvijas un Igaunijas gadījuma analīze

Abstract

Pēc Padomju Savienības sabrukuma un neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, Igaunijā un Latvijā kā viens no uzdevumiem tika izvirzīts izveidot savas valsts civildienestu, kas būtu balstīts uz demokrātiskiem principiem, kur civildienests būtu neitrāls un bez jebkādas ideoloģiskas kontroles. Savukārt civildienesta personāla atlasei būtu jābalstās uz nopelnu principiem, lai panāktu to, ka ierēdņi spēj nodrošināt profesionālu un kompetentu civildienesta darbu un balstītos uz augstiem ētiskiem standartiem. Lai noskaidrotu, vai abām valstīm ir izdevies nodrošināt to, ka personāla atlase balstās uz nopelnu sistēmas pamatprincipiem par bakalaura darba mērķi ir izvirzīts izpētīt pastāvošās civildienesta rekrutācijas sistēmas Latvijas un Igaunijas civildienestos, kā arī noskaidrot, kura no šīm sistēmām dominē civildienestos. Galvenais jautājums ir noskaidrot, vai personāla atlase balstās uz nopelnu principiem. Savukārt jānoskaidro arī tas, vai ir vērojama politisko spēku ietekme uz personāla atlases procesiem Latvijā un Igaunijā, kas liecinātu par to, ka tiek izmantoti patronāžas sistēmas elementi civildienestā? Saistībā ar jautājumiem par to, kādas rekrutācijas sistēmas tiek izmantotas personāla atlasē, darbā tika izvirzīta hipotēze: Lai gan, vadoties no tiesību aktos atrunātajiem principiem, Latvijā un Igaunijā civildienesta personāla atlasē darbojas nopelnu sistēmas modelis, abu valstu civildienesta personāla izvēlē novērojami arī patronāžas sistēmas elementi. Darbā tika izdarīti galvenie secinājumi par to, ka gan Latvijas, gan Igaunijas civildienestā formāli tiek uzskatīts, ka personāla atlases procesā tiek izmantoti nopelnu sistēmas elementi, kur ierēdņa amata pretendenta zināšanas, atbilstoša izglītība, darba pieredze ir kā galvenie priekšnoteikumi atlases procesā, kas tādējādi var nodrošināt efektīvu un profesionālu civildienesta darbību, tomēr civildienesta likumi pieļauj to, ka tiek izmantoti un var tikt izmantoti arī patronāžas sistēmas elementi, kas nosaka politisko spēku ietekmi pār civildienesta ierēdņu personāla atlases procesiem

After the breakdown of the Soviet Union and independence declaration on 1991, one of the most important challenge for Latvia and Estonia was the construction of the civil service where emphasis was put on legalistic aspects and democratic principles. In order to guarantee a neutrality from political control and providing effectiveness and productivity in the civil service work, the selection for personnel required to be uphold on the merit principles. The aim of this research is to find out what kind of recruitation principles are used in personnel selection and which principles are dominated. Whether the personnel recruitation in Latvia and Estonia is based on merit principles or patronage when politicians play great role in personnel selection process and made the civil service work too much politicized. The hypothesis of this research is: Despite that in legislation there is written that personnel selection is based on the merit principles in Latvia and Estonia, there exist also a patronage in both countries. The main conclusions are that the civil service laws in both countries allow to use patronage in personnel selection process in spite of the proposals that they are selecting their personnel on merit principles in order to form a effective and neutral civil service.