Eiropas Savienības ietekme uz reģionalizāciju Latvijā

Abstract

Līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvijas, tāpat kā pārējo Centrālās un Austrumeiropas valstu politiskajā darba kārtībā nonāca demokrātiskam politiskajam režīmam atbilstošu institūciju veidošana, tai skaitā, reģionālajā pārvaldes līmenī. Kaut arī vairākas reizes tika pieņemti politiskie lēmumi par reģionālo pašvaldību izveidošanu, neviens no tiem nav realizēts.

Viens no faktoriem, kas spējis paātrināt vairākas nozīmīgas reformas Latvijā, ir bijušas Eiropas Savienības iestāšanās prasības. Ņemot vērā reģionalizācijas pieredzi Rietumeiropas valstīs daļēji arī ES ietekmē un to, ka iestāšanās sarunu laikā reģionālais līmenis bija reformu procesā, šis faktors varēja ietekmēt izveidoto reģionu modeli. Šī maģistra darba mērķis bija izpētīt, cik lielā mērā Eiropas Savienība un īpaši iestāšanās sarunas un prasības ietekmēja reģionu veidošanu jeb reģionalizāciju Latvijā. Darbā tika izvirzīta šāda hipotēze: reģionalizāciju Latvijā vairāk ir ietekmējuši iekšvalstiski faktori, nevis Eiropas Savienības prasības.

Darbā tika secināts, ka ES neizteica nekādas konkrētas norādes attiecībā uz veidojamajām institūcijām reģionu līmenī Latvijā. Taču var uzskatīt, ka ES progresa ziņojumos izteiktās norādes, nepieciešamība pielāgoties ES fondu apguves ietvaram, pieejamie pirmsiestāšanās fondu līdzekļi, kā arī mērķa reģionu noteikšana ES Phare 2000 programmas realizācijā zināmā mērā ir sekmējusi gan plānošanas reģionu organizēšanos no apakšas, gan to atzīšanu Latvijas likumdošanā, lai gan ES aktīvi un mērķtiecīgi ir pievērsusi uzmanību NUTS II un ne zemāka līmeņa reģionu stiprināšanai. Darba galvenais secinājums ir, ka, kaut arī ES bija zināma ietekme uz notikušo reģionalizāciju Latvijā, tāpat kā pārējās Centrālās un Austrumeiropas valstīs izšķirošie bija iekšvalstiskie faktori, tai skaitā, telpiskie faktori (valsts lielums), vēsturiskais mantojums, iekšpolitiskais konteksts, politisko aktieru mijiedarbība ar vēlēšanām saistītu īstermiņa interešu ietekmē un teritoriāli koncentrētu minoritāšu pastāvēšana.

With the collapse of communist rule and restoration of independence at the beginning of 1990s the issue of establishment of institutions necessary for democratic political regime including institutions at intermediate level of government became part of the political agenda in Latvia as it was in the rest of Central and Eastern Europe. Although political decisions on setting up regional self-governments were adopted several times, none of them has been implemented.

European Union accession requirements (conditionality) have considerably accelerated several problematic reforms in Latvia. Having regard to impact of EU on regionalization that had taken place in co called old EU member countries and that regional level of government was in the process of reform the EU accession requirements and process had potential to influence regionalization reforms in Latvia. Therefore the purpose of this study was to analyze to what extent EU conditionality has influenced regional level institution building i.e. regionalization in Latvia. The hypothesis was that regionalization in Latvia was influenced less by EU than by domestic factors.

It was concluded that EU did not made detailed and concrete recommendations regarding form and number of regions and regional government institutions that should be established in Latvia. However, it can be argued that five planning regions were established in a bottom-up manner and were later recognised in legislation of Latvia largely under the influence of critic conveyed in Commission regular Progress reports, the need to adapt to the framework of Structural funds management, and determination of target regions for Phare Social and Economic Cohesion programme. The main conclusion of this research is that in Latvia similarly as in other CEE countries the decisive role in regionalisation reforms had the domestic factors like spatial factors (size of country), historical legacy, and domestic context, the interaction of domestic political actors and presence of territorially concentrated minorities.