Patiesības izpratnes izmaiņas: vēsturiski komunikatīvais modelis

Abstract

Promocijas darbā aplūkota patiesības modeļu nomaiņa un parādīts vēsturiskais fons situācijai, kurā jēdziens „patiesība" nonācis konfrontācijā starp divām patiesības izpratnes pusēm – pārlaicisku, universālu patiesību un vēsturiski komunikatīvu patiesību. Darba mērķis ir parādīt „patiesības” saistību ar vēsturiskumu un tās atkarību no sensus communis. Pieredzes jēdziena transformāciju aplūkojums no Jaunlaikiem līdz mūsdienām un opozīcija starp Jaunlaiku zinātnes pretenzijām un sensus communis kā zināšanu garantu parāda, ka patiesības jēdzienu, kas ilgstoši interpretēts no epistemoloģijas skatupunkta kā subjekta aktīvas izziņas rezultāts, nomaina tāda patiesības interpretācija, kas atzīst tās sociāli komunikatīvos, intersubjektivitātes un valodiskuma aspektus. Atslēgas vārdi: patiesība, pieredze, vēsturiskums, komunikativitāte, zināšanas

The doctoral thesis looks at the changes in the concept of truth and shows the historical background of situation where the concept of truth has become confronted by two sides of the understanding of truth – the eternal truth and the historical truth. The aim of the doctoral thesis is to link the concept of truth with the concept of historicity and to show the dependence of truth from sensus communis or common sense. The investigation of changes in the concept of experience from modernity to nowadays and opposition between ambitions of sciences of modernity and the concept of sensus communis as a foundation of knowledge shows that truth, which for long has been interpreted from positions of epistemology as a result of subject’s active cognition, is now contrasted with socially communicative processes, experience of intersubjectivity and truth within linguisticity. Keywords: truth, experience, historicity, communicativity, knowledge