Kino kā pedagoģisks līdzeklis

Abstract

Maģistra darba pētījuma „Kino kā pedagoģijas līdzeklis augstskolās” mērķis ir noskaidrot, kādas sakarības pas tāv starp mūsdienu kino un klasiskā kino aktualitātēm, kas ir nepieciešams, lai indivīds atgrieztos pie tradicionālām vērtībām vai ir kādi citi faktori, kas ietekmē kino mākslas pedagoģijas virzību un rādītājus. Pētījuma teorijas pamatā ir kino didaktikas un pedagoģijas konceptuālā analīze. Zinātniski pētnieciskā daļā tiks izmantotas šādas metodes: analīze, salīdzināšana, kā arī empīriskie pētījumi. Darba autore izvērtēja nacionālās kino identitātes kultūras mantojumu ar rietumu pasaules klasiķu darbiem un analizēja mūsdienu kino meistaru filmas. Lai sasniegtu darbā izvirzītos mērķus un izpētītu populārākās klasiskā kino tendences un nozīmi mūsdienu sabiedrībā tika izvirzīti sekojošie uzdevumi. Pētīt un analizēt kino nozīmi sabiedrībā un pamatojoties uz pētījumu veikšanu izvērtēt kino auditorijas prasības.

The aim of the magister "Cinema as pedagogy tool for higher educational establishments" is to characterise the development of European cinema, identify its communicative functions and analyse their transformation in the historical, social context."Individual returning to the classical values ​​and affects the cinema and pedagogy. Cinema for employing four main communicative functions: informative, educational and entertainment. The theoretical framework of this work is based on the cinema and pedagogical research with significant theoretical empirical research methods –interviews with historians and filmmakers.

While initially cinema exhibited educational and entertainment leanings, thus employing a full synthesis of all communicative functions and national cinema identity cultural heritage with western world classics works and analysed the modern cinema movies.