Bērnu atpakaļatdošanas izpilde Eiropas Padomes 2003. gada 27. novembra Regulā Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu Latvijas tiesu prakse
Author
Brengule-Batraga, Denīze
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Kucina, Irēna
Date
2015Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darbs izstrādāts par bērna atpakaļatdošanas izpildi saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) NR. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk tekstā Briseles IIbis Regula), izvērtējot Latvijas tiesu praksi, tās nostāju lēmuma pieņemšanā, vadoties pēc bērna vecuma un brieduma pakāpes. Darbā analizēta arī Latvijas tiesu prakses un veikta bērna psiholoģisko risku novēršana lēmuma pieņemšanā.
Robežu atvēršana un atvieglotie nosacījumi to šķērsošanai ir bijis ļoti nozīmīgs solis turpmākai valstu savstarpējas sadarbības veicināšanai, gan sociālā, gan ekonomikas, gan citās darbības jomās. Līdz ar atvieglotiem ceļošanas un uzturēšanās noteikumiem citā valstī, ir palielinājies izceļotāju skaits, kuri Latviju par savām mājām vairs nedēvē, bet turpina būt tās daļa, proti, tās pilsoņi. Pieaugot citās Eiropas Savienības (turpmāk tekstā ES) valstīs dzīvojošo cilvēku skaitam, veidojas aizvien vairāk internacionālu ģimeņu. Tās ir ģimenes, kuru ģimenes locekļi dzīvo kādā no ES valstīm un kurās viens vai vairāki ģimenes locekļi nav šīs valsts pilsoņi. Šādu internacionālo ģimeņu savstarpējo attiecību sarežģījumu gadījumā, ļoti būtiski ir atrunāt un vienoties savu nepilngadīgo atvašu aizbildniecību, tai skaitā par vietu, kur bērnam būtu jādzīvo. Viens no ES mērķiem ir izveidot drošu tiesisko vidi bērniem, nodrošinot pārskatāmu sistēmu vecāku jautājumu risināšanai un ES pieņemtu tiesas spriedumu vecāku atbildības jautājumos brīvu apriti. Pirmais pasākums savstarpējai spriedumu vecāku atbildības lietās atzīšanai bija Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem pieņemšana. Ar Regulu (EK) Nr.1347/2000 noteica saskaņotus jurisdikcijas noteikumus vecāku atbildības lietās un paredzēja spriedumu atzīšanas un izpildes mehānismu vecāku atbildības lietās. Turpinot iesākto, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tika veikts nākamais pasākums, pieņemot Regulu (EK) Nr. 2201/2003 jeb Briseles IIbis Regulu, ar kuru no 2005. gada 1. marta aizstāja Regulu (EK) Nr.1347/2000. Regulu (EK) Nr. 2201/2003 piemēro no 2005. gada 1. marta. Brisele IIbis neregulē tādus ar laulības šķiršanu saistītus jautājumus, kā mantas sadale un uzturlīdzekļi. Briseles IIbis Regula nosaka tikai jurisdikciju, kuras dalībvalsts tiesā ir lieta ir piekritīga, tas ir, kurā dalībvalsts tiesā iesniedzams prasības pieteikums.
Autores darbā tika apskatīta Latvijas tiesu prakse bērna atpakaļatdošanas lietās. Tika veikta Latvijas tiesu spriedumu analīze dažādās bērna vecuma un brieduma pakāpēs, izvērtēts cik nozīmīgs tiesas lēmuma pieņemšanā ir bijis bērna viedoklis un tā psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana.
Darbā autore secina, ka Latvijas tiesās lēmuma pieņemšanā attiecībā uz bērna atpakaļatdošanu ir konstatējamas nepilnības. Master’s paper focuses on the accomplishment of child return according to the Council Regulation (EC) 2201/2003 of 27 November 2003 concerning jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in matrimonial matters and the matters of parental responsibility, repealing Regulation (EC) No 1347/2000 (further in text referred as Brussels II bis), by evaluating practice of the courts of Latvia, positions taken while making decisions based on children’s age and level of maturity. Master’s paper also provides analysis on the practices of Latvian courts and carries out prevention of psychological risks in the child during decision making.
Open borders and simplified provisions for crossing them has been very significant step for further cooperation of countries in social, economic and other sectors. By having simplified rules for travelling and residing in other country, the number of those emigrants, who do not consider Latvia their home, but still remain a part of Latvia by holding Latvian citizenship, has increased. As the number of persons living in other member states of the European Union (EU) is growing, more and more international families are being formed. They are the families, whose family members reside in some of the EU member states and whose family members (one or several of them) are not citizens of the country of residence. When complications occur in these international families, it is of utter importance to stipulate and negotiate on the custody of under-age children, including the physical location where they should live. One of the EU’s goals is to create safe legal environment for children, by providing clear system for settlement of parents’ issues and free circulation of a court decision on parental responsibility matters. First measure on mutual judgment on parents’ responsibility matters was adoption of Council Regulation (EC) 1347/2000 of 29 May 2000 on jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in matrimonial matters and in matters of parental responsibility for children of both spouses. Council Regulation (EC) 1347/2000 established harmonized jurisdiction rules in matters of parental responsibility and provided mechanisms of recognition and implementation of judgment in matters of parental responsibility. After taking into account the suggestion of the European Commission, next step was taken, by adopting the Council Regulation (EC) 2201/2003 or Brussels II bis, which replaced Council Regulation (EC) 1347/2000 starting from 1 March 2005. Council Regulation (EC) 2201/2003 has been applied since 1 March 2005. Such aspects of divorce as division of property and child support payments are not subject to Brussels II bis, it establishes within which member states’ jurisdiction the case belongs, i.e., where to file the claim. Author of the master’s paper also examines the practice of the Latvian court on child return cases.