Latvijas drošības politika 1930.gados

Abstract

Bakalaura darbā „Latvijas drošības politika 1930. gados” tiek pētīti Latvijas valdības veiktie pasākumi valsts drošības uzlabošanā trīs aspektos – ārpolitikā, militārajā aizsardzībā un nacionālajā politikā. Ārpolitikā lielas pūles tiek ieguldītas Baltijas antantes izveidošanā, taču par militāru aliansi tā nekļūst. Bruņotajos spēkos tiek veikta modernizācija, tomēr tā ir novēlota un ar nepietiekamu finansējumu, kas būtiski ierobežo armijas kaujasspējas. Nacionālajā politikā tiek īstenota „latviskošanas” politika. Tā rada saspīlējumu nacionālajās minoritātēs. Īpaši negatīvi noskaņota kļūst baltvācu minoritāte, ko veicina Vācijas atbalstītu nelegālu organizāciju darbība. Kopumā, neskatoties uz valdības centieniem situāciju labot, drošības situācija valstī 30. gadu nogalē ir vērtējama kā zema.

Bachelor’s work „The security policy of Latvia in the 1930s” examines the policies carried out by the Latvian government in foreign affairs, military and national politics in order to improve state security. In foreign affairs huge effort was made to create the Baltic Entente, however, it didn’t become a military union. In the military - even though a modernisation campaign was launched, it came too late and lacked funding. Thus, limiting the fighting capabilities of the army. In national politics – a „Latvianisation” campaign is launched. It causes tensions in ethnic minorities. The Baltic Germans are especially annoyed. Their negative sentiment is fueled by illegal organisations. Altogether, despite the government’s best efforts, the security situation at the end of the 1930s rates as low.