Militāri politiskais stāvoklis Latvijas atbrīvošanas kara 3.posmā no 1919. gada 3.jūlija līdz 8.oktobrim

Abstract

Latvijas Atbrīvošanas karš mūsdienās ir salīdzinoši maz pētīts, lai gan tam ir liela nozīme Latvijas vēsturē. Nepietiekama uzmanība pievērsta laika posmam, kad attīstījās Latvijas armija un turpinājās cīņa pret lieliniekiem, galvenokārt, Latgalē, kā arī Zemgalē un Kurzemē novietojās naidīgais vācu karaspēks. Maģistra darba mērķis ir izpētīt militāri politisko stāvokli Latvijas Atbrīvošanas kara 3. posmā, kas ilga no 1919. gada 3. jūlija līdz 8. oktobrim. Pētījums ataino Latvijas Atbrīvošanas kara vēsturi, Latvijas armijas attīstību, Padomju Latvijas piekopto politiku un Latvijas, kā arī tās sabiedroto cīņu pret lieliniekiem, vācu karaspēka un vēlāk Krievijas Rietumu brīvprātīgo armijas izaugsmi, kā arī izvērstos konfliktus starp armijas karavīriem, latviešu komandantūrām un civiliedzīvotājiem. Līdz ar to skaidri parādās sarežģītais militāri politiskais stāvoklis Latvijā no 1919. gada 3. jūlija līdz 8. oktobrim.

The history of Latvian Independence War has been researched not sufficiently although it has a great importance in history of Latvia, particularly the period, when army of Latvia was developed and it continued to fight against Bolsheviks in Latgale and German forces in Zemgale and Kurzeme. The objective of master theses is exploring of the military-political situation in Latvia from July 3 until October 8, 1919. This research work depicts the history of Latvian Independence War, development of the Latvian army, policy of Soviet Latvia as well as struggle of Latvia and Allies against Bolsheviks, German military forces and later development of Western Russia Volunteer Army. It also researches conflicts among soldiers, Latvian Commandant’s Office and civilians. Clearly, it appears that military-political situation was very difficult in Latvia from the July 3 until October 8, 1919.