Pašcieņas saistības ar morālās spriešanas spējām 18 – 25 gadus veciem jauniešiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp pašcieņu un morālās spriešanas spējām, atklāt atšķirības starp dzimumiem attiecībā uz pašcieņu un morālās spriešanas spējām, kā arī izglītības ietekmi uz pašcieņu un morālās spriešanas spējām. Pētījumā piedalījās 112 jauniešu vecumā no 18 – 25 gadiem. Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas, Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965) un Morālās spriešanas spēju tests (Moral Competence Test, Lind, 1978, 2013). Pētījuma mērķis daļēji apstiprinājās, jo tika atrasta negatīva pašcieņas korelācija ar morālās spriešanas 6. stadiju, kas norāda uz to, ka augstākai pašcieņai atbilst zemāka morālā spriešana. Tika arī noskaidrots, ka dzimums ietekmē morālo spriešanu un, ka izglītība ietekmē pašcieņas izjūtu, bet neietekmē morālās spriešanas spējas.

The goal of the research was to discover relation between self-esteem and moral competences, to find out differences between genders in terms of self-esteem and moral competences, as well as the influence of education on self-esteem and moral competences. The study includes 112 young adults aged 18-25. In data collection were used two surveys, Rosenberg Self-Esteem Scale (Rosenberg, 1965) and Moral Competence test (Lind, 1978, 2013). The aim of the research was partially confirmed, because there have been found negative correlations between self-esteem and the sixth stage of moral reasoning, which indicates that the higher self-esteem corresponds to lower moral reasoning. It was also established, that gender influences the moral reasoning, and education level has impact on self-esteem, but it does not influence moral competence.