Zīdaiņu barošanas veids, pēcdzemdību saikne ar bērnu un pēcdzemdību depresija

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt vai un kādas ir pēcdzemdību depresijas un kādas ir pēcdzemdību saiknes atšķirības mātēm, kas bērnu baro ar krūti, un mātēm, kas bērnu ar krūti nebaro, un kādas ir pēcdzemdību saiknes ar bērnu atšķirības mātēm, kas bērnu baro ar krūti, un mātēm, kas bērnu ar krūti nebaro. Pētījumā piedalījās bērnu mātes, kurām bērni bija vecumā līdz 6 mēnešiem (n=60). Pētījumā tika izmantotas metodes: Pēcdzemdību saiknes aptauja (The Postpartum Bonding Questionnaire (PBQ) un Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (Edinburg Postnatal Depression Scale (EPDS) kā arī respondentu grupēšana ar papildus jautājumu, lai noskaidrotu zīdaiņa barošanas veidu (barošana ar krūti vai mātes piena aizstājējiem). Pētījuma rezultāti norāda, ka nav statistiski nozīmīgas atšķirības pēcdzemdību depresijas un pēcdzemdību saiknes rādītājiem starp mātēm, kas baro vai nebaro savu bērnu ar krūti.

The object of the thesis was to research the postpartum depression symptoms of breastfeeding mothers and analyse what are the differences of postnatal links between breastfeeding mothers and non-breastfeeding mothers. The study included mothers who had children under the age of 6 months (n = 60). The methods used in the research: Postpartum links survey (The Postpartum Bonding Questionnaire (PBQ), Edinburgh postnatal depression scale (Edinburgh postnatal Depression Scale (EPDS), and an additional questionnaire to group the respondents based on the type of infant feeding (breastfeeding or breast milk substitutes). The research results indicate that there are no statistically significant differences in postpartum depression and differences of postpartum links between breastfeeding mothers and non-breastfeeding mothers.