Multilingvālās komunikācijas stratēģijas

Abstract

Multilingvālas personas valodas prasmes nevar tikt uztvertas tādā pašā veidā kā dzimtās valodas prasmes. Multilingvāla persona attīsta stratēģijas, lai varētu sazināties raiti un kompensētu specifisku valodas zināšanu trūkumu, piemēram, gramatikas vai vārdu krājuma. Pētījums sastāv no literatūras pārskata par multilingvālām komunikācijas stratēģijām un multilingvālo komunikāciju stratēģiju izmantojuma Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē praktikantu komunikācijā analīzes. Pētījumā izmantotas šādas metodes: intervēšana, kodēšana un aprakstošā analīzē. Rezultāti sniedz ieskatu stratēģijās, kādas multilingvāla persona izmanto, lai komunicētu formālā un neformālā vidē. Galvenie secinājumi sastāv no bieži un reti izmantoto multilingvālo stratēģiju uzskaitījuma. Izmantotās stratēģijās formālā un neformālā vidē atšķiras.

Multilingual person’s language proficiency cannot be perceived the same as native speaker’s language proficiency. In order to have a fluent conversation, multilingual person develops strategies to compensate the lack of specific language knowledge, for example, grammar or vocabulary. The research consists of the literature overview on multilingual communication strategies and the analysis of multilingual strategies used in the Latvian Presidency of the Council of the European Union interns’ formal and informal multilingual communication. The research uses following methods: interviewing, coding and descriptive analysis. The results give an insight into strategies multilingual speaker’s uses in order to communicate in formal and informal environment. The main conclusions consists of the listing of frequently and rarely used multilingual communication strategies. The strategies used in formal and informal environment differs.