Nepiedzīvotā pagātne: sociālās atmiņas konstruēšana vēstures mācību stundās par padomju laiku Latvijā

Abstract

Pētījums “Nepiedzīvotā pagātne: sociālās atmiņas konstruēšana vēstures mācību stundās par padomju laiku Latvijā” pievēršas tam, kā tiek veidota sociālā atmiņa 12. klasēm pasniegtajās vēstures mācību stundās par padomju laiku Latvijā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka, lai arī valsts ir noteikusi noteiktus vēstures priekšmeta standartus, skolotājas vēsturi māca dažādi un arī attiecīgi veido atšķirīgu sociālo atmiņu pētījumā iesaistītajām skolēnu grupām. Latviešu jauniešu grupai vēstures mācību stundās par padomju laika sociālo atmiņu veido trīs naratīvie līmeņi – oficiālā vēsture, autobiogrāfiskie atmiņu stāsti un mediētie atmiņu stāsti, akcentējot tādas padomju laika šķautnes, kā Latvijas pievienošanu PSRS, padomju deportācijas un ikdienas dzīvi. Krievvalodīgu jauniešu grupai konstruēto sociālo atmiņu no skolotājas puses veido tikai viens naratīvais līmenis – oficiālā vēsture, akcentējot tādus padomju laika aspektus, kā Latvijas pievienošanu PSRS un politisko un sociālekonomisko situāciju padomju laikā no 1950. – 1970. gadam. Šādas atšķirības saistāmas ar dažādiem skolotāju uzskatiem par vēstures mācīšanu skolās un to, kas saistībā ar padomju laiku Latvijā, ir aktuālākais.

The research paper “The unexperienced past: construction of social memory about Soviet times in Latvia during history lessons” focuses on how social memory is constructed during history lessons for 12th grade students about Soviet times in Latvia. The results show that, even though the State has established specific standards that regulate teaching of history in schools, teachers teach history differently and also constructs different social memories for pupil groups that were involved in this research. Social memory about Soviet times for Latvian pupil’s group was constructed through three narrative levels – official history, autobiographical memory stories and mediated memory stories, highlighting such aspects as an incorporation of Latvia in USSR, Soviet deportations and daily life in Soviet times. Whereas for Russing-speaking pupil’s group social memory was constructed mainly though one narrative level – official history, highlighting such aspects as an incorporation of Latvia in USSR and political and socioeconomical situation in Soviet Latvia from 1950. – 1970. Such differences are the result of different views between both teachers about how history should be taught in schools and what the most important regarding Soviet history is.