• English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Help
  • Deutsch 
    • English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Einloggen
Dokumentanzeige 
  •   DSpace Startseite
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte / Faculty of Education Sciences and Psychology
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses
  • Dokumentanzeige
  •   DSpace Startseite
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte / Faculty of Education Sciences and Psychology
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses
  • Dokumentanzeige
JavaScript is disabled for your browser. Some features of this site may not work without it.

Personības iezīmju, pašcieņas, māņticības, sociālu un demogrāfisku faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizāciju

Thumbnail
Öffnen
299-48319-Tidena_Liena_lt09074.pdf (629.6Kb)
Autor
Tīdena, Liena
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Damberga, Ilze
Datum
2015
Metadata
Zur Langanzeige
Zusammenfassung
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas saistības pastāv starp indivīda depresijas stigmu un personības iezīmēm, māņticību, pašcieņu, sociāliem un demogrāfiskajiem faktoriem Latvijā. Pētījuma izlasi veido 231 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M=32,18, SD=10,88), kuri elektroniskā veidā atbil dēja uz vairākiem jautājumiem, aizpildīja Depresijas stigmas aptauju, Aptauju „Lielais piecinieks”, Rozenberga Pašcieņas aptauju un Latvijas māņticības aptauju.Rezultāti apstiprina, ka ar depresijas stigmu pozitīvi korelē pašcieņa, māņticība un respondenta vecums, negatīvi – neirotisms. Stigma ir mazāka sievietēm un, ja respondentam ir bijusi pieredze vai papildus zināšanas saistībā ar depresiju vai psihisko veselību kopumā: ja respondents ir vērsies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību; ja pazīst kādu cilvēku ar garīgu saslimšanu vai kādu depresijas slimnieku; ja respondenta darbs vai izglītība ir saistīti ar psiholoģiju, psihoterapiju vai medicīnu. Vēršanās pēc palīdzības, māņticība, dzimums, vecums un neirotisms kopā izskaidro 35% no rezultātu variācijas indivīda depresijas stigmai.
 
The purpose of this study was to determine the relationship between depression stigma and personality traits, superstition, self-esteem, social and demographic factors in Latvia. The study included 231 adults, Latvia`s inhabitants of both sexes, aged 18 to 65 years (M=32,18, SD=10,88). They answered to several questions via internet and filled out the Depression Stigma Scale, the Big Five Invetory, the Rosenberg Self–Esteem Scale and Latvia`s Superstition Scale. Results confirm that depression stigma has possitive correlation with self-esteem, superstition and age of respondent and negative correlation with neuroticism. Stigma is lesser among women and if respondent has experience or additional knowledge related with depression or mental health in general: if respondent has sought for professional help for his/her mental health; if he/she knows somebody with mental health problems or depression;if job or education of respondent is related with psychology or medicine. Seeking for professional help, superstition, gender, age and neuroticism together explain 35% from personal depression stigma variation.
 
URI
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/30178
Collections
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses [11858]

University of Latvia
Kontakt | Feedback abschicken
Theme by 
@mire NV
 

 

Stöbern

Gesamter BestandBereiche & SammlungenErscheinungsdatumAutorenTitelnSchlagwortenDiese SammlungErscheinungsdatumAutorenTitelnSchlagworten

Mein Benutzerkonto

Einloggen

Statistik

Benutzungsstatistik

University of Latvia
Kontakt | Feedback abschicken
Theme by 
@mire NV