Prokrastinācijas saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām

Abstract

Darba autores pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv sakarības starp prokrastināciju un stresa pārvarēšanas stratēģijām, kā arī vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības prokrastinācijas un stresa pārvarēšanas stratēģiju rezultātos dažādās demogrāfisko datu grupās. Pētījumā piedalījās 100 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 63 gadiem, kuri piekrita elektroniski aizpildīt viņiem nosūtītu aptaujas saiti internetā. Pārsvarā tie ir studenti (55%), no kuriem 26% arī strādā, 40% respondentu tikai strādā, bet 5% respondenti ir nenodarbināti. 24% respondentu ir ieguvuši pamatskolas, vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, 22% ir nepabeigta augstākā, 38% respondentu ir ieguvuši augstāko izglītību, un 16% ir ieguvuši maģistra grāda izglītību. Rezultātu iegūšanai tika izmantotas Prokrastinācijas aptauja (Procrastination Scale (PS); Lay, 1986); Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja ( The COPE Inventory (COPE); Carver, Sheier & Weintraub, 1989). Pētījuma rezultāti parāda statistiski nozīmīgas sakarības. Prokrastinācijas rādītājiem ir negatīvas saistības ar uz problēmām orientēto stresa pārvarēšanas stratēģiju (rs=-0,34, p<0,01). Savukārt izglītības līmenis ietekmē uz problēmu orientētu stratēģiju skalu (F=2,90, p<0,05).

Atslēgas vārdi: prokrastinācija, stresa pārvarēšanas stratēģijas

The aim of the paper was to clarify whether there are interconnections between procrastination and stress coping strategies indicators, and also if there are statistical significant differences in procrastination and stress coping strategies within demographic groups. 100 Latvian residents aged 18 to 63 years electronically complete the survey link in the Internet. Most of them (55%) were students, 26% of them also works, 40% respondents currently only works, but 5% respondents are unemployed. 24% respondents has finished secondary, high school or vocational guidance, 22% has incompleted higher education, but 38% has obtained higher education and 16% has obtained a Master’s Degree. To obtain the results of survey there were used Procrastination Scale (PS) ( Lay, 1986); The COPE Inventory (COPE) (Carver, Sheier & Weintraub, 1989). The results of research shows statistically significant correlations. Procrastination indicators has a negative correlation with the problem focused strategies scale (rs=-0,34, p<0,01). Education level affect the problem focused strategies scale (F=2,90, p<0,05).

Key words: procrastination, stress coping strategies