Vispārējās jurisdikcijas tiesas loma, starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas procesā piemērojot tiesību aizsardzības pagaidu līdzekļus

Abstract

Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības šķīrējtiesas procesā piemērot tiesību aizsardzības pagaidu līdzekļus vairs gandrīz neviens neapšauba. Tomēr atšķiras viedokļi par to, cik lielā pakāpē šāda vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaistīšanās šķīrējtiesas procesā ir pieļaujama. Darbā tiek meklēts veids, kā aplūkotajā jautājumā, nodrošinot gan šķīrējtiesas procesa autonomiju, gan tā efektivitāti, savstarpēji sabalansēt vispārējās jurisdikcijas tiesas un šķīrējtiesas jurisdikcijas. Darbā tiek pierādīts, ka pušu tiesisko interešu aizsardzības nolūkā daudz vēlamāka ir pieeja, atbilstoši kurai pusēm tiek nodrošināta izvēles brīvība attiecībā uz to, kurā no abām institūcijām vērsties ar lūgumu par tiesību aizsardzības pagaidu līdzekļu piemērošanu. Turklāt tiek piedāvāts arī risinājums situācijām, kad abas aplūkotās jurisdikcijas nonāk savstarpējā konfliktā.

Power of courts to grant interim measures in arbitration proceedings is not longer questioned. However, opinions differ on the extent to which such an intervention shall be permitted. Work seeks a way, how to, ensuring both the autonomy of the arbitral proceeding and its efficiency, mutually balance jurisdictions of courts and arbitration. The work demonstrates that in order to protect the parties' legal interests it is much preferable to use an approach according which the parties are free to choose in which of the two institutions to submit a request for interim measures. The work also proposes a solution to situations when jurisdiction of courts and jurisdiction of arbitration come into conflict.