Tiesvedības valodas princips Civilprocesā

Abstract

Latvijā ir salīdzinoši maz veikti pētījumi civilprocesa atsevišķu institūtu attīstības pilnveidošanai. Jānorāda, ka tiesvedības valodas princips nav pētīts vispār, un par šo principu nav pieejama juridiskā literatūra. Tiesvedības valodas princips nav grozīts kopš CPL pieņemšanas un tā spēkā stāšanās, līdz ar to tiesvedības valodas principa tiesisko regulējumu ir nepieciešams aktualizēt atbilstoši jaunākām civilprocesa teorijas atziņām un tendencēm. Bakalaura darba mērķis bija analizēt esošās problēmas attiecībā uz tiesvedības valodas principu civilprocesā, identificējot tiesvedības valodas principa nepilnības teorijā un praksē, piedāvājot grozījumus CPL un citos normatīvajos aktos. Izstrādājot bakalaura darbu, autors izmantoja šādas metodes: 1) salīdzinošo metodi; 2) vēsturiskā metodi; 3) analītisko metodi; 4) induktīvo metodi; 5) loģisko metodi. Autors ir sasniedzis bakalaura darbā izvirzīto mērķi, izdarījis būtiskus secinājumus un izteicis vairākus priekšlikumus: 1) paredzēt, ka personai, kuru tiesvedībā pārstāv pilnvarotā persona, kura nepārvalda tiesvedības valodu, tulks tiek nodrošināts tikai fiziskās personas pārstāvim, vai pēc pārstāvamā lūgumā – tikai pārstāvamajam. Lai minētais priekšlikums stātos spēkā, autors piedāvā izteikt CPL 13.panta ceturto daļu jaunā redakcijā; 2) papildināt CPL 13.panta ceturto daļu, ar nosacījumu, ka personai, kuru tiesvedībā pārstāv pilnvarotā persona, kura nepārvalda tiesvedības valodu, tulks tiek nodrošināts tikai fiziskās personas pārstāvim, vai pēc pārstāvamā lūgumā – tikai pārstāvamajam; 3) ja tiesvedībā, kurā kā viena no lietas dalībniekiem piedalās persona, kurai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem aktiem ir jāpārzina latviešu valoda augstākajā līmenī, valstij nav jānodrošina tulka palīdzība attiecīgi papildinot CPL 13.pantu ar piekto daļu „Lietas dalībniekiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pienākums pārvaldīt tiesvedības valodu, tiesai nav pienākuma nodrošināt tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību.”

There have been relatively few researches carried out in Latvia about improvement of development of individual institutes of civil procedure. It should be noted that the principle of legal language has not been studied at all, and this principle is not available in the legal literature. The principle of legal language has not been amended since CLP (Civil Procedure Law) adoption and entry into force; thereby the legal framework of principle of legal language has to be updated according to the latest civil procedure theories and trends. The object of bachelor theses was to analyze the existing problems regarding principle of legal language in civil procedure, identifying disadvantages of principle of legal language in theory and practice, and proposing amendments in a CLP and other laws and regulations. Developing the bachelor theses, author has used the following methods: 1) the comparative method; 2) the historical method; 3) the analytical method; 4) the inductive method; 5) the logical method. Author has achieved the objective of bachelor theses, has done substantive conclusions and made several recommendations: 1) to provide a person who does not manage the language of proceedings with an interpreter only to individual’s representative or to representative by his/her own request. To entry the proposal into force, the author offers a new version of CLP, article 13, paragraph 4; 2) to supplement CLP, article 13, paragraph 4 with condition that a person who does not manage the language of proceedings is provided with an interpreter only to individual’s representative or to representative by his/her own request; 3) proceedings with the participation of person who in accordance of existing laws and regulations must be familiar with Latvian language at the highest level, the State does not provide an interpreter, respectively supplementing CLP article 13 with the paragraph 5 “The court has no obligation to provide the rights to inspect the file and participate in proceedings through an interpreter to participants who in accordance of existing laws and regulations have to be able to manage the language of proceedings.”