Smēķēšanas ietekme uz plaušu vēža terapiju
Author
Bērziņa, Elīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Kozirovskis, Viktors
Date
2015Metadata
Show full item recordAbstract
Plaušu vēzis ir izplatītākais audzējs pasaulē. Eiropā plaušu vēzis joprojām ir visbiežākais mirstības izraisītājs no vēža vīriešiem, savukārt, sievietēm otrais biežākais. Būtiska problēma ir salīdzinoši lielais smēķētāju skaits starp plaušu vēža pacientiem. Strauji aug pierādījumu skaits, kas norāda uz smēķēšanas atmešanas nozīmi arī pēc vēža diagnozes.
Pētījuma mērķis ir: izvērtēt smēķēšanas ietekmi uz pretvēža terapiju, analizējot specifiskās terapijas laikā smēķējošiem un nesmēķējošiem plaušu vēža pacientiem ārstēšanas izraisītas toksicitātes pakāpes un bezprogresijas dzīvildzi.
Rezultāti un secinājumi: pētījumā iekļauti 39 plaušu vēža pacienti (5 sievietes, 34 vīrieši), kas saņem paliatīvu ķīmijterapiju ar vai bez staru terapijas. Smēķētāji (n=15) ir pacienti, kas smēķē plaušu vēža specifiskās terapijas laikā, par nesmēķētājiem (n=24) tiek saukti gan tādi pacienti, kas nekad dzīves laikā nav smēķējuši, gan pacienti, kas jau ilgāku laika periodu ir atmetuši smēķēšanu, gan tādi pacienti, kas smēķēšanu ir atmetuši neilgi pirms ķīmijterapijas uzsākšanas. Šāds iedalījums veikts tādēļ, lai tieši noteiktu smēķēšanas un nesmēķēšanas nozīmi ķīmijterapijas laikā, neskatoties uz pacientu paciņgadu skaitu anamnēzē.
Statistiski ticama atšķirība novērojama pie ķīmijterapijas izraisītas toksicitātes nesīkšūnu vēža pacientu grupā, kur smēķētājiem biežāk sastopama anēmija un trombocitopēnija ar pirmo un otro toksicitātes pakāpi, P vērtība pēc hī-kvadrāta (Chi-square) testa ir <0,05. Rezultāti skaidrojami ar lielāku pacientu grupu un objektīvi iegūtiem rādītājiem.
Toksicitātes izpausmēm sīkšunu vēža grupā, kā arī bezprogresijas dzīvildzes līknē (Kaplan-Meier) smēķētājiem un nesmēķētājiem sakarība netika atrasta, tas skaidrojams ar mazu pētāmās grupas skaitu, laika periodu un objektīvu kritēriju trūkumu pacientu blakņu toksicitātes pakāpes noteikšanai atsevišķās kategorijās.
No pacientu anketu datiem izmantota aprakstošā statistiska. Pacientiem ļoti nozīmīga ir ārsta loma smēķēšanas atmešanas motivācijā. Lung cancer is the most common tumour in the world. In Europe lung cancer is the leading cause of death among men caused by cancer, it is the second leading cause of death from cancer among women. Conclusion has been drawn that there is a relatively high number of smokers between the lung cancer patients. Therefore there is rapidly growing evidence about the importance of smoking cessation even after lung cancer diagnosis.
Aim of the study: to estimate the smoking impact on the anticancer therapy by analysing smokers and non-smokers during specific therapy and explore their treatment induced toxicity grade and progression free survival.
Study is based on the 39 lung cancer patients (5 women, 34 men), that are treated with palliative chemotherapy and or without radiation therapy. In this research smokers (n=15) are patients who smoke during lung cancer therapy, non-smokers (n=24) are patients both who had never smoked before and patients who had smoked before and stopped smoking long before lung cancer diagnosis or not long before. These categories are made to determine direct effect of smoking during chemotherapy, regardless of patients’ pack years.
In result, statistically visible differences are shown between non-small cell lung carcinoma patients, where smokers more often had anaemia and thrombocytopenia both first and second toxicity grade, p value calculated by Chi-squared test was <0, 05. Results are interpretable with bigger group of patients and objectively documented data source.
There wasn’t found any correlation on toxicity levels between smokers and non-smokers in small cell carcinoma patients group, also in progression free survival scale between smoking and non-smoking lung cancer patients (Kaplan-Meier). These results were achieved due to a small group of patients, limited research time period and lack of objective criteria to determine several toxicity grades.
Descriptive statistics were used in patients’ questionnaire analysis. Doctor’s role in patients’ motivation to quit smoking is very crucial.