Akūta vidusauss iekaisuma diagnostika, ārstēšana un iznākumi bērnu ambulatorajā ārstnieciskajā praksē

Abstract

Tēmas aktualitāte: Akūts vidusauss iekaisums (AVI) joprojām ir viena no biežākajām bērnu infekcijas slimībām. Tas tiek uzskatīts arī kā galvenais antibiotiku ordinēšanas iemesls bērniem- gan Eiropā, gan citur pasaulē. Pareizai slimības diagnostikai un terapijai ir svarīga nozīme iespējamo AVI komplikāciju prevencijā. Darba mērķis: Retrospektīvā un prospektīvā pētījumā noskaidrot, pēc kādām pazīmēm un simptomiem Latvijas bērnu veselības aprūpes sistēmā tiek noteikta akūta vidusauss iekaisuma diagnoze, kāda terapija tiek ordinēta un kādi ir slimības iznākumi, salīdzināt pētījumā iegūtos rezultātus ar literatūrā pieejamiem datiem un rekomendācijām. Metodes un materiāli: Pētījuma retrospektīvajā daļā tika apkopoti dati no 200 bērnu ambulatorajām kartēm. Tika atlasīti tie bērni, kuri ambulatori ārstējās BKUS poliklīnikā sakarā ar AVI. Prospektīvajā pētījuma daļā tika apkopoti 50 anketu rezultāti. Anketas aizpildīja vecāki, kuru bērni nāca uz ORL konsultāciju sakarā ar akūtu vidusauss iekaisumu. Rezultāti: Lielākā daļa bērnu, kas vērsās pie ORL sakarā ar AVI, bija vecumā līdz pieciem gadiem - 70% bērnu (n=175/250). AVI diagnostika tika balstīta galvenokārt uz otoskopisko izmeklēšanu un klīnisko ainu. Galvenā bungplēvītes pazīme, kas tika konstatēta otoskopijā, bija hiperēmija 87,4% gadījumu. 83,7% gadījumu ambulatorajās kartēs trūka informācijas par bungplēvītes pozīciju, un tikai 10,2% bērnu tika aprakstīta izvelvēta bungplēvīte. Bungplēvītes perforācija tika konstatēta 19% (n=38/200) bērnu. Antibakteriālā terapija akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanā tiek ordinēta ļoti bieži – 92,8% (n=232/250). Biežāk tika lietots amoksicilīns – 32,8% (n=82/250), amoksiklāvs – 26% (n=65/250) un cefuroksīms – 23,2% (n=58/250). Vismaz viens analgētiskais līdzeklis tika ordinēts pat 91,5% bērnu, kas parāda labu atbilstību vadlīnijām. Dekongestanti, kas pēc literatūras datiem netiek rekomendēti AVI terapijā, tika ordinēti 87% (n=174/200) bērnu. Diemžēl ambulatorajās kartēs trūkst datu par bērnu dzirdes kvalitāti gan pirmreizējās, gan atkārtotu ORL vizīšu laikā. Secinājumi: Bērnu ambulatorajā ārstnieciskajā praksē, iespējams, notiek akūta vidusauss iekaisuma hiperdiagnostika, jo ne vienmēr tiek sekots AVI diagnostiskiem kritērijiem. AVI ārstēšanā bieži kā pirmos medikamentus ordinē antibiotikas, kas neatbilst literatūrā rekomendētajām ārstēšanas vadlīnijām, kas ieteic sākotnējo nogaidošo-novērošanas taktiku. Analgēzija, kurai pēc literatūrā pieejamām vadlīnijām ir noteicošā loma AVI ārstēšanā, tiek ordinēta pietiekami bieži. AVI iznākumi lielākoties bijuši labvēlīgi. Atslēgvārdi: akūts vidusauss iekaisums

Importance of the topic: Acute otitis media (AOM) continues to be one of the most common childhood infections. It is considered to be main reason for prescribing antibiotics for children, in Europe and the rest of the World. Correct diagnosis and therapy has a significant influence on prevention of possible AOM complications. Objective of the research: To find out signs of symptoms which are used by Latvian child health care system to diagnose AOM, by using retrospective and prospective research, which therapies are prescribed, consequences of the disease, and compare acquired data with available data and recommendations in literature. Methods: In the retrospective part of the research, data were collected from outpatient medical cards of 200 children with AOM in anamnesis, who treated in BKUS outpatient clinic. In prospective part of the research, data were collected from 50 survey forms. The survey was done by parents, who were taking their children with AOM, for ORL consultation. Results: Most of the children with AOM, who attended ORL, were up to 5 years old – 70% of children (n=175/250). Diagnosis of acute otitis media was based mostly on otoscopic examination and clinical symptoms. The main sign of the tympanic membrane, which was found by otoscopy, was hyperaemia - 87,4% of cases. In 83,7 % of cases outpatient medical cards are lacking information about position of tympanic membrane, and only 10, 2% of children were described, that they have bulging of the tympanic membrane. Perforation of the tympanic membrane was found in 19% of cases (n=38/200). Antibacterial treatment for AOM is prescribed very often- 92, 8% of cases (n=232/250). Most frequently used medication is amoxicillin -32,8% (n=82/250), co-amoxiclav– 26% (n=65/250), and cefuroxime – 23,2% (n=58/250). In general at least one analgesic was prescribed in 91,5% of cases, which shows good resemblance to the guidelines. Decongestants, which are not recommended by literature sources, are still used in 87% (n=174/200) of cases of AOM treatment. Unfortunately outpatient medical cards lacks data about quality of children`s hearing, at first and repeated visits of ORL. Conclusion: There are possible cases of AOM hyperdiagnosis in outpatient medical practice, because AOM diagnosis criteria are not always correctly followed. Often as the first line medication in AOM treatment are prescribed antibiotics, which do not match treatment guidelines. Guidelines are suggesting observation tactic. According to guidelines analgesics has major role in AOM treatment, and they are prescribed quite often. AOM treatment outcome most of the time is successful. Key words: Acute otitis media