Hroniskas nātrenes pacienti Latvijā

Abstract

Tēmas aktualitāte. Hroniska nātrene nav pārāk bieži sastopama slimība kopējā populācijā (1-2%), taču tā var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un tās ārstēšana bieži vien var būt apgrūtināta. Tā ietekmē gan fizisko pašsajūtu, gan arī veicina sociālo dezintegrāciju. Latvijā nav veikti apkopojumi par hroniskas nātrenes veidu un terapijas iezīmēm. Mērķis. Darba mērķis ir aplūkot dažādu hroniskas nātrenes veidu sastopamību un proporciju starp dažādām pacientu grupām (sievietes, vīrieši, bērni), definēt tās provocējošos faktorus un izvērtēt pielietoto terapiju, salīdzinot ar ārzemju literatūrā pieejamajiem datiem un 2014. gada EAACI/GA2LEN/ EDF /WAO vadlīniju rekomendācijām. Materiāli un metodes. Šim nolūkam tika pielietota retrospektīva 383 pacientu datu analīze, kas tika apkopota datubāzē Rīgā, uniklīnikā Consilium Medicum no 2004. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. janvārim. Tika iekļauti visa vecuma (no 4 mēnešiem līdz 90 gadiem) hroniskas nātrenes pacienti. Rezultāti un secinājumi. No visiem pacientiem 263 bija sievietes un 120 vīrieši. 263 pacienti bija pieaugušie, bet 115- bērni. 5 pacientiem vecums nebija zināms. Vislielāko hroniskas nātrenes populācijas daļu veido pacienti vecumā no 21-50 gadiem. Pieaugušo vidū prevalē sievietes, bet bērniem proporcija starp meitenēm un zēniem ir līdzīga. Hroniska spontāna nātrene ir sastopama 278, inducējama- 93 gadījumos. Visi nātreņu tipi galvenokārt dominē sievietēm. Hroniskas spontānas nātrenes galvenie provocējošie faktori ir pārtikas un medikamentozie pseidoalergēni un infekcijas. Inducējamo nātreņu biežākie subtipi ir dermogrāfiskās, aukstuma un spiediena nātrenes. 30 gadījumos hroniska spontāna nātrene kombinējās ar inducējamu nātreni. 243 pacientiem bija citas blakusslimības. Pirmās paaudzes antihistamīnus pirms pirmās vizītes lietoja 54 pacienti, pēc- 11, bet jaunākās paaudzes antihistamīnus pirms tam lietoja 140, bet pēc- 340. Kopumā terapija bija efektīva 57% pacientu. Vispārējās hroniskās nātrenes tendences Latvijā ir līdzīgas literatūrā un pētījumos pieejamajiem datiem. Terapijas iezīmes atbilst vadlīnijām.

Background. Chronic urticaria is a quite rare disease in an average population (1-2%). Despite that, it can significantly affect the quality of life and its therapy can be complicated. Chronic urticaria can affect person’s physical comfort and promote social disintegration. There are no systematic reviews of chronic urticaria distribution and treatment features in Latvia. Aim. The aim of this study i to make a review on distribution and prevalence between different groups of patients in different types of chronic urticaria, defining it’s exacerbating factors and evaluating applied therapy, comparing it with data that are available in foreign papers and with those recommendations, that are given in EAACI/GA2LEN/ EDF /WAO guidline recommendations, that are postulated in 2014. Methods. For this purpose was applied retrospective analysis of 383 chronic urticaria patients, which were gathered in a database, taken from clinic “Consilium Medicum”, Riga. All patients were selected from the1st of january of a year 2004 to 2015. All age groups were included (youngest- 4 months and oldest 90 years old). Results. 263 of patients were women and 120 men. 263 were adults and 115- children. There were no data about age of 5 patients. Most of the patients were in age between 21-50 years. Between adults there was a higher prevalence of women, but children proportion was almost equal. Chronic spontaneous urticaria was seen in 278 but, induceble- 93 cases. Most of the urticari types are mainly seen in women. Chronic spontaneous urticaria main exacerbating factors are pseudoallergens from food and drugs and infections. Most frequent inducable urticaria subtypes are dermographic, cold and pressure urticarias. 30 cases of chronic urticaria were in combination with inducable urticaria. 243 patients had confounding diseases. First generation antihistamines before the first visit were used by 54, but after- 11 patients. New generation antihistamines before first visit were used by 140, but after 340 patients. Overall therapy was effective in 57% of cases. Conclusions. General chronic urticaria characteristics in Latvia are similar to those, that are found in different sources. Therapeutical approach is similar to those that are recommended in the guidline.